inopinatus

Latin

Etymology

From in- +‎ opīnātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /i.no.piːˈnaː.tus/, [ɪnɔpiːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /i.no.piˈna.tus/, [inopiˈnäːt̪us]

Adjective

inopīnātus (feminine inopīnāta, neuter inopīnātum); first/second-declension adjective

1. unexpected

   Synonym: necopīnātus

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	inopīnātus	inopīnāta	inopīnātum		inopīnātī	inopīnātae	inopīnāta
genitive	inopīnātī	inopīnātae	inopīnātī		inopīnātōrum	inopīnātārum	inopīnātōrum
dative	inopīnātō	inopīnātae	inopīnātō		inopīnātīs
accusative	inopīnātum	inopīnātam	inopīnātum		inopīnātōs	inopīnātās	inopīnāta
ablative	inopīnātō	inopīnātā	inopīnātō		inopīnātīs
vocative	inopīnāte	inopīnāta	inopīnātum		inopīnātī	inopīnātae	inopīnāta

Descendants

• Catalan: inopinat
• French: inopiné
• Galician: inopinado
• Italian: inopinato
• Occitan: inopinat
• Portuguese: inopinado
• Spanish: inopinado

References

• “inopinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “inopinatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• inopinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.