imprunto

Latin

Etymology

From Vulgar Latin *imprūmūtō. Attested in the eighth-century Reichenau Glossary.

Verb

imprūntō (present infinitive imprūntāre, perfect active imprūntāvī, supine imprūntātum); first conjugation (Early Medieval Latin)

1. to borrow, lend

Conjugation

Conjugation of imprūntō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	imprūntō	imprūntās	imprūntat	imprūntāmus	imprūntātis	imprūntant
	imperfect	imprūntābam	imprūntābās	imprūntābat	imprūntābāmus	imprūntābātis	imprūntābant
	future	imprūntābō	imprūntābis	imprūntābit	imprūntābimus	imprūntābitis	imprūntābunt
	perfect	imprūntāvī	imprūntāvistī	imprūntāvit	imprūntāvimus	imprūntāvistis	imprūntāvērunt, imprūntāvēre
	pluperfect	imprūntāveram	imprūntāverās	imprūntāverat	imprūntāverāmus	imprūntāverātis	imprūntāverant
	future perfect	imprūntāverō	imprūntāveris	imprūntāverit	imprūntāverimus	imprūntāveritis	imprūntāverint
passive	present	imprūntor	imprūntāris, imprūntāre	imprūntātur	imprūntāmur	imprūntāminī	imprūntantur
	imperfect	imprūntābar	imprūntābāris, imprūntābāre	imprūntābātur	imprūntābāmur	imprūntābāminī	imprūntābantur
	future	imprūntābor	imprūntāberis, imprūntābere	imprūntābitur	imprūntābimur	imprūntābiminī	imprūntābuntur
	perfect	imprūntātus + present active indicative of sum
	pluperfect	imprūntātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	imprūntātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	imprūntem	imprūntēs	imprūntet	imprūntēmus	imprūntētis	imprūntent
	imperfect	imprūntārem	imprūntārēs	imprūntāret	imprūntārēmus	imprūntārētis	imprūntārent
	perfect	imprūntāverim	imprūntāverīs	imprūntāverit	imprūntāverīmus	imprūntāverītis	imprūntāverint
	pluperfect	imprūntāvissem	imprūntāvissēs	imprūntāvisset	imprūntāvissēmus	imprūntāvissētis	imprūntāvissent
passive	present	imprūnter	imprūntēris, imprūntēre	imprūntētur	imprūntēmur	imprūntēminī	imprūntentur
	imperfect	imprūntārer	imprūntārēris, imprūntārēre	imprūntārētur	imprūntārēmur	imprūntārēminī	imprūntārentur
	perfect	imprūntātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	imprūntātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	imprūntā	—	—	imprūntāte	—
	future	—	imprūntātō	imprūntātō	—	imprūntātōte	imprūntantō
passive	present	—	imprūntāre	—	—	imprūntāminī	—
	future	—	imprūntātor	imprūntātor	—	—	imprūntantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		imprūntāre	imprūntāvisse	imprūntātūrum esse	imprūntārī	imprūntātum esse	imprūntātum īrī
participles		imprūntāns	—	imprūntātūrus	—	imprūntātus	imprūntandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		imprūntandī	imprūntandō	imprūntandum	imprūntandō	imprūntātum	imprūntātū

Descendants

• Franco-Provençal: emprontar, èprontê, inprontâ
• Old French: emprunter
  • Middle French: emprunter
    • French: emprunter
  • Norman: emprunter
  • → Italian: improntare
• Gascon: emprontar
• Occitan: empruntar