granatus

Latin

Etymology

From grānum (“grain, seed”) +‎ -ātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ɡraːˈnaː.tus/, [ɡräːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ɡraˈna.tus/, [ɡräˈnäːt̪us]

Adjective

grānātus (feminine grānāta, neuter grānātum); first/second-declension adjective

1. having many seeds or grains

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	grānātus	grānāta	grānātum		grānātī	grānātae	grānāta
genitive	grānātī	grānātae	grānātī		grānātōrum	grānātārum	grānātōrum
dative	grānātō	grānātae	grānātō		grānātīs
accusative	grānātum	grānātam	grānātum		grānātōs	grānātās	grānāta
ablative	grānātō	grānātā	grānātō		grānātīs
vocative	grānāte	grānāta	grānātum		grānātī	grānātae	grānāta

Derived terms

• grānātum

Related terms

• grānārium
• grānātim
• grāneus
• grānōsus
• grānulum
• grānum

Descendants

• Portuguese: grado

References

• “granatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• "granatus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• granatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.