enumero

See also: enumeró and enumerò

Italian

Verb

enumero

1. first-person singular present indicative of enumerare

Latin

Etymology

From ē- +‎ numerō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈnu.me.roː/, [eːˈnʊmɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈnu.me.ro/, [eˈnuːmero]

Verb

ēnumerō (present infinitive ēnumerāre, perfect active ēnumerāvī, supine ēnumerātum); first conjugation

1. to count out or over
2. to reckon up
3. to enumerate

   Synonyms: numerō, computō, recēnseō

Conjugation

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēnumerō		ēnumerās		ēnumerat		ēnumerāmus		ēnumerātis		ēnumerant
	imperfect	ēnumerābam		ēnumerābās		ēnumerābat		ēnumerābāmus		ēnumerābātis		ēnumerābant
	future	ēnumerābō		ēnumerābis		ēnumerābit		ēnumerābimus		ēnumerābitis		ēnumerābunt
	perfect	ēnumerāvī		ēnumerāvistī		ēnumerāvit		ēnumerāvimus		ēnumerāvistis		ēnumerāvērunt, ēnumerāvēre
	pluperfect	ēnumerāveram		ēnumerāverās		ēnumerāverat		ēnumerāverāmus		ēnumerāverātis		ēnumerāverant
	future perfect	ēnumerāverō		ēnumerāveris		ēnumerāverit		ēnumerāverimus		ēnumerāveritis		ēnumerāverint
passive	present	ēnumeror		ēnumerāris, ēnumerāre		ēnumerātur		ēnumerāmur		ēnumerāminī		ēnumerantur
	imperfect	ēnumerābar		ēnumerābāris, ēnumerābāre		ēnumerābātur		ēnumerābāmur		ēnumerābāminī		ēnumerābantur
	future	ēnumerābor		ēnumerāberis, ēnumerābere		ēnumerābitur		ēnumerābimur		ēnumerābiminī		ēnumerābuntur
	perfect	ēnumerātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēnumerātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēnumerātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēnumerem		ēnumerēs		ēnumeret		ēnumerēmus		ēnumerētis		ēnumerent
	imperfect	ēnumerārem		ēnumerārēs		ēnumerāret		ēnumerārēmus		ēnumerārētis		ēnumerārent
	perfect	ēnumerāverim		ēnumerāverīs		ēnumerāverit		ēnumerāverīmus		ēnumerāverītis		ēnumerāverint
	pluperfect	ēnumerāvissem		ēnumerāvissēs		ēnumerāvisset		ēnumerāvissēmus		ēnumerāvissētis		ēnumerāvissent
passive	present	ēnumerer		ēnumerēris, ēnumerēre		ēnumerētur		ēnumerēmur		ēnumerēminī		ēnumerentur
	imperfect	ēnumerārer		ēnumerārēris, ēnumerārēre		ēnumerārētur		ēnumerārēmur		ēnumerārēminī		ēnumerārentur
	perfect	ēnumerātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēnumerātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēnumerā		—		—		ēnumerāte		—
	future	—		ēnumerātō		ēnumerātō		—		ēnumerātōte		ēnumerantō
passive	present	—		ēnumerāre		—		—		ēnumerāminī		—
	future	—		ēnumerātor		ēnumerātor		—		—		ēnumerantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēnumerāre			ēnumerārī			ēnumerāns			—
future		ēnumerātūrum esse			ēnumerātum īrī			ēnumerātūrus			ēnumerandus
perfect		ēnumerāvisse			ēnumerātum esse			—			ēnumerātus
future perfect		—			ēnumerātum fore			—			—
perfect potential		ēnumerātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēnumerandī		ēnumerandō		ēnumerandum		ēnumerandō		ēnumerātum		ēnumerātū

   Conjugation of ēnumerō (first conjugation)

Descendants

• Catalan: enumerar
• French: énumérer
• Galician: enumerar
• Italian: enumerare
• Portuguese: enumerar
• Romanian: enumera
• Spanish: enumerar

References

• “enumero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “enumero”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• enumero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

• Rhymes: -ɛɾu

Verb

enumero

1. first-person singular present indicative of enumerar

Spanish

Verb

enumero

1. first-person singular present indicative of enumerar