enumero

See also: enumeró and enumerò

Italian

Verb

enumero

1. first-person singular present indicative of enumerare

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈnu.me.roː/, [eːˈnʊmɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈnu.me.ro/, [eˈnuːmero]

Verb

ēnumerō (present infinitive ēnumerāre, perfect active ēnumerāvī, supine ēnumerātum); first conjugation

1. to count out or over
2. to reckon up
3. to enumerate

   Synonyms: numerō, computō, recēnseō

Conjugation

Conjugation of ēnumerō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēnumerō	ēnumerās	ēnumerat	ēnumerāmus	ēnumerātis	ēnumerant
	imperfect	ēnumerābam	ēnumerābās	ēnumerābat	ēnumerābāmus	ēnumerābātis	ēnumerābant
	future	ēnumerābō	ēnumerābis	ēnumerābit	ēnumerābimus	ēnumerābitis	ēnumerābunt
	perfect	ēnumerāvī	ēnumerāvistī	ēnumerāvit	ēnumerāvimus	ēnumerāvistis	ēnumerāvērunt, ēnumerāvēre
	pluperfect	ēnumerāveram	ēnumerāverās	ēnumerāverat	ēnumerāverāmus	ēnumerāverātis	ēnumerāverant
	future perfect	ēnumerāverō	ēnumerāveris	ēnumerāverit	ēnumerāverimus	ēnumerāveritis	ēnumerāverint
passive	present	ēnumeror	ēnumerāris, ēnumerāre	ēnumerātur	ēnumerāmur	ēnumerāminī	ēnumerantur
	imperfect	ēnumerābar	ēnumerābāris, ēnumerābāre	ēnumerābātur	ēnumerābāmur	ēnumerābāminī	ēnumerābantur
	future	ēnumerābor	ēnumerāberis, ēnumerābere	ēnumerābitur	ēnumerābimur	ēnumerābiminī	ēnumerābuntur
	perfect	ēnumerātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēnumerātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēnumerātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēnumerem	ēnumerēs	ēnumeret	ēnumerēmus	ēnumerētis	ēnumerent
	imperfect	ēnumerārem	ēnumerārēs	ēnumerāret	ēnumerārēmus	ēnumerārētis	ēnumerārent
	perfect	ēnumerāverim	ēnumerāverīs	ēnumerāverit	ēnumerāverīmus	ēnumerāverītis	ēnumerāverint
	pluperfect	ēnumerāvissem	ēnumerāvissēs	ēnumerāvisset	ēnumerāvissēmus	ēnumerāvissētis	ēnumerāvissent
passive	present	ēnumerer	ēnumerēris, ēnumerēre	ēnumerētur	ēnumerēmur	ēnumerēminī	ēnumerentur
	imperfect	ēnumerārer	ēnumerārēris, ēnumerārēre	ēnumerārētur	ēnumerārēmur	ēnumerārēminī	ēnumerārentur
	perfect	ēnumerātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēnumerātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēnumerā	—	—	ēnumerāte	—
	future	—	ēnumerātō	ēnumerātō	—	ēnumerātōte	ēnumerantō
passive	present	—	ēnumerāre	—	—	ēnumerāminī	—
	future	—	ēnumerātor	ēnumerātor	—	—	ēnumerantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēnumerāre	ēnumerāvisse	ēnumerātūrum esse	ēnumerārī	ēnumerātum esse	ēnumerātum īrī
participles		ēnumerāns	—	ēnumerātūrus	—	ēnumerātus	ēnumerandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēnumerandī	ēnumerandō	ēnumerandum	ēnumerandō	ēnumerātum	ēnumerātū

Descendants

• Catalan: enumerar
• French: énumérer
• Galician: enumerar
• Italian: enumerare
• Portuguese: enumerar
• Romanian: enumera
• Spanish: enumerar

References

• “enumero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “enumero”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• enumero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

• Rhymes: -ɛɾu

Verb

enumero

1. first-person singular present indicative of enumerar

Spanish

Verb

enumero

1. first-person singular present indicative of enumerar