emarginatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēmarginō.

Participle

ēmarginātus (feminine ēmargināta, neuter ēmarginātum); first/second-declension participle

1. deprived of its edge

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēmarginātus	ēmargināta	ēmarginātum		ēmarginātī	ēmarginātae	ēmargināta
genitive	ēmarginātī	ēmarginātae	ēmarginātī		ēmarginātōrum	ēmarginātārum	ēmarginātōrum
dative	ēmarginātō	ēmarginātae	ēmarginātō		ēmarginātīs
accusative	ēmarginātum	ēmarginātam	ēmarginātum		ēmarginātōs	ēmarginātās	ēmargināta
ablative	ēmarginātō	ēmarginātā	ēmarginātō		ēmarginātīs
vocative	ēmargināte	ēmargināta	ēmarginātum		ēmarginātī	ēmarginātae	ēmargināta

Antonyms

• marginātus