dispenso

See also: dispensó and dispensò

Italian

Verb

dispenso

1. first-person singular present indicative of dispensare

Anagrams

• sospendi

Latin

Etymology

From dis- +‎ pēnsō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /disˈpen.soː/, [d̪ɪs̠ˈpẽːs̠oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /disˈpen.so/, [d̪isˈpɛnso]

Verb

dispēnsō (present infinitive dispēnsāre, perfect active dispēnsāvī, supine dispēnsātum); first conjugation

1. to dispense, distribute

   Synonyms: tribuō, discrībō, dīvidō, assignō, distribuō, partiō

2. to manage, regulate, control

   Synonyms: moderor, gerō, prōcūrō, regō

Conjugation

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dispēnsō	dispēnsās	dispēnsat	dispēnsāmus	dispēnsātis	dispēnsant
	imperfect	dispēnsābam	dispēnsābās	dispēnsābat	dispēnsābāmus	dispēnsābātis	dispēnsābant
	future	dispēnsābō	dispēnsābis	dispēnsābit	dispēnsābimus	dispēnsābitis	dispēnsābunt
	perfect	dispēnsāvī	dispēnsāvistī	dispēnsāvit	dispēnsāvimus	dispēnsāvistis	dispēnsāvērunt, dispēnsāvēre
	pluperfect	dispēnsāveram	dispēnsāverās	dispēnsāverat	dispēnsāverāmus	dispēnsāverātis	dispēnsāverant
	future perfect	dispēnsāverō	dispēnsāveris	dispēnsāverit	dispēnsāverimus	dispēnsāveritis	dispēnsāverint
passive	present	dispēnsor	dispēnsāris, dispēnsāre	dispēnsātur	dispēnsāmur	dispēnsāminī	dispēnsantur
	imperfect	dispēnsābar	dispēnsābāris, dispēnsābāre	dispēnsābātur	dispēnsābāmur	dispēnsābāminī	dispēnsābantur
	future	dispēnsābor	dispēnsāberis, dispēnsābere	dispēnsābitur	dispēnsābimur	dispēnsābiminī	dispēnsābuntur
	perfect	dispēnsātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dispēnsātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dispēnsātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dispēnsem	dispēnsēs	dispēnset	dispēnsēmus	dispēnsētis	dispēnsent
	imperfect	dispēnsārem	dispēnsārēs	dispēnsāret	dispēnsārēmus	dispēnsārētis	dispēnsārent
	perfect	dispēnsāverim	dispēnsāverīs	dispēnsāverit	dispēnsāverīmus	dispēnsāverītis	dispēnsāverint
	pluperfect	dispēnsāvissem	dispēnsāvissēs	dispēnsāvisset	dispēnsāvissēmus	dispēnsāvissētis	dispēnsāvissent
passive	present	dispēnser	dispēnsēris, dispēnsēre	dispēnsētur	dispēnsēmur	dispēnsēminī	dispēnsentur
	imperfect	dispēnsārer	dispēnsārēris, dispēnsārēre	dispēnsārētur	dispēnsārēmur	dispēnsārēminī	dispēnsārentur
	perfect	dispēnsātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dispēnsātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dispēnsā	—	—	dispēnsāte	—
	future	—	dispēnsātō	dispēnsātō	—	dispēnsātōte	dispēnsantō
passive	present	—	dispēnsāre	—	—	dispēnsāminī	—
	future	—	dispēnsātor	dispēnsātor	—	—	dispēnsantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dispēnsāre	dispēnsāvisse	dispēnsātūrum esse	dispēnsārī	dispēnsātum esse	dispēnsātum īrī
participles		dispēnsāns	—	dispēnsātūrus	—	dispēnsātus	dispēnsandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dispēnsandī	dispēnsandō	dispēnsandum	dispēnsandō	dispēnsātum	dispēnsātū

   Conjugation of dispēnsō (first conjugation)

Derived terms

• dispēnsātiō
• dispēnsātor

Descendants

• Catalan: dispensar
• French: dépenser
• Galician: dispensar
• Italian: dispensare
• Portuguese: dispensar
• Romanian: dispensa
• Sicilian: dispisari
• Spanish: dispensar

References

• “dispenso”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “dispenso”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• dispenso in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

 

• (Brazil) IPA^(key): /d͡ʒisˈpẽ.su/

• (Brazil) IPA^(key): /d͡ʒisˈpẽ.su/
  • (Rio de Janeiro) IPA^(key): /d͡ʒiʃˈpẽ.su/
  • (Southern Brazil) IPA^(key): /d͡ʒisˈpẽ.so/

• (Portugal) IPA^(key): /diʃˈpẽ.su/

• Rhymes: -ẽsu
• Hyphenation: dis‧pen‧so

Verb

dispenso

1. first-person singular present indicative of dispensar

Spanish

Verb

dispenso

1. first-person singular present indicative of dispensar