destillo

See also: destil·lo

Latin

Alternative forms

• distillō

Etymology

From dē- +‎ stillō.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /deːsˈtiːl.loː/, [d̪eːs̠ˈt̪iːlːʲoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /desˈtil.lo/, [d̪esˈt̪ilːo]

Verb

dēstīllō (present infinitive dēstīllāre, perfect active dēstīllāvī, supine dēstīllātum); first conjugation

1. to drip or trickle down
2. to distil

Conjugation

Conjugation of dēstīllō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēstīllō	dēstīllās	dēstīllat	dēstīllāmus	dēstīllātis	dēstīllant
	imperfect	dēstīllābam	dēstīllābās	dēstīllābat	dēstīllābāmus	dēstīllābātis	dēstīllābant
	future	dēstīllābō	dēstīllābis	dēstīllābit	dēstīllābimus	dēstīllābitis	dēstīllābunt
	perfect	dēstīllāvī	dēstīllāvistī	dēstīllāvit	dēstīllāvimus	dēstīllāvistis	dēstīllāvērunt, dēstīllāvēre
	pluperfect	dēstīllāveram	dēstīllāverās	dēstīllāverat	dēstīllāverāmus	dēstīllāverātis	dēstīllāverant
	future perfect	dēstīllāverō	dēstīllāveris	dēstīllāverit	dēstīllāverimus	dēstīllāveritis	dēstīllāverint
passive	present	dēstīllor	dēstīllāris, dēstīllāre	dēstīllātur	dēstīllāmur	dēstīllāminī	dēstīllantur
	imperfect	dēstīllābar	dēstīllābāris, dēstīllābāre	dēstīllābātur	dēstīllābāmur	dēstīllābāminī	dēstīllābantur
	future	dēstīllābor	dēstīllāberis, dēstīllābere	dēstīllābitur	dēstīllābimur	dēstīllābiminī	dēstīllābuntur
	perfect	dēstīllātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēstīllātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēstīllātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēstīllem	dēstīllēs	dēstīllet	dēstīllēmus	dēstīllētis	dēstīllent
	imperfect	dēstīllārem	dēstīllārēs	dēstīllāret	dēstīllārēmus	dēstīllārētis	dēstīllārent
	perfect	dēstīllāverim	dēstīllāverīs	dēstīllāverit	dēstīllāverīmus	dēstīllāverītis	dēstīllāverint
	pluperfect	dēstīllāvissem	dēstīllāvissēs	dēstīllāvisset	dēstīllāvissēmus	dēstīllāvissētis	dēstīllāvissent
passive	present	dēstīller	dēstīllēris, dēstīllēre	dēstīllētur	dēstīllēmur	dēstīllēminī	dēstīllentur
	imperfect	dēstīllārer	dēstīllārēris, dēstīllārēre	dēstīllārētur	dēstīllārēmur	dēstīllārēminī	dēstīllārentur
	perfect	dēstīllātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēstīllātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēstīllā	—	—	dēstīllāte	—
	future	—	dēstīllātō	dēstīllātō	—	dēstīllātōte	dēstīllantō
passive	present	—	dēstīllāre	—	—	dēstīllāminī	—
	future	—	dēstīllātor	dēstīllātor	—	—	dēstīllantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēstīllāre	dēstīllāvisse	dēstīllātūrum esse	dēstīllārī	dēstīllātum esse	dēstīllātum īrī
participles		dēstīllāns	—	dēstīllātūrus	—	dēstīllātus	dēstīllandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēstīllandī	dēstīllandō	dēstīllandum	dēstīllandō	dēstīllātum	dēstīllātū

Derived terms

• dēstillātiō

Descendants

• Catalan: destil·lar
• English: distil
• French: distiller
• Galician: destilar
• Italian: distillare
• Portuguese: destilar
• Romanian: distila
• Spanish: destellar, destilar

References

• “destillo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “destillo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• destillo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

destillo

1. first-person singular present indicative of destillar