degusto

See also: degustó and degustò

Italian

Verb

degusto

1. first-person singular present indicative of degustare

Latin

Etymology

From dē- (“intensive prefix”) +‎ gustō (“to taste”), from gustus (“a tasting, sampling”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈɡus.toː/, [d̪eːˈɡʊs̠t̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈɡus.to/, [d̪eˈɡust̪o]

Verb

dēgustō (present infinitive dēgustāre, perfect active dēgustāvī, supine dēgustātum); first conjugation

1. to taste
2. to try, make trial of

Conjugation

Conjugation of dēgustō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēgustō	dēgustās	dēgustat	dēgustāmus	dēgustātis	dēgustant
	imperfect	dēgustābam	dēgustābās	dēgustābat	dēgustābāmus	dēgustābātis	dēgustābant
	future	dēgustābō	dēgustābis	dēgustābit	dēgustābimus	dēgustābitis	dēgustābunt
	perfect	dēgustāvī	dēgustāvistī	dēgustāvit	dēgustāvimus	dēgustāvistis	dēgustāvērunt, dēgustāvēre
	pluperfect	dēgustāveram	dēgustāverās	dēgustāverat	dēgustāverāmus	dēgustāverātis	dēgustāverant
	future perfect	dēgustāverō	dēgustāveris	dēgustāverit	dēgustāverimus	dēgustāveritis	dēgustāverint
passive	present	dēgustor	dēgustāris, dēgustāre	dēgustātur	dēgustāmur	dēgustāminī	dēgustantur
	imperfect	dēgustābar	dēgustābāris, dēgustābāre	dēgustābātur	dēgustābāmur	dēgustābāminī	dēgustābantur
	future	dēgustābor	dēgustāberis, dēgustābere	dēgustābitur	dēgustābimur	dēgustābiminī	dēgustābuntur
	perfect	dēgustātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēgustātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēgustātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēgustem	dēgustēs	dēgustet	dēgustēmus	dēgustētis	dēgustent
	imperfect	dēgustārem	dēgustārēs	dēgustāret	dēgustārēmus	dēgustārētis	dēgustārent
	perfect	dēgustāverim	dēgustāverīs	dēgustāverit	dēgustāverīmus	dēgustāverītis	dēgustāverint
	pluperfect	dēgustāvissem	dēgustāvissēs	dēgustāvisset	dēgustāvissēmus	dēgustāvissētis	dēgustāvissent
passive	present	dēguster	dēgustēris, dēgustēre	dēgustētur	dēgustēmur	dēgustēminī	dēgustentur
	imperfect	dēgustārer	dēgustārēris, dēgustārēre	dēgustārētur	dēgustārēmur	dēgustārēminī	dēgustārentur
	perfect	dēgustātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēgustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēgustā	—	—	dēgustāte	—
	future	—	dēgustātō	dēgustātō	—	dēgustātōte	dēgustantō
passive	present	—	dēgustāre	—	—	dēgustāminī	—
	future	—	dēgustātor	dēgustātor	—	—	dēgustantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēgustāre	dēgustāvisse	dēgustātūrum esse	dēgustārī	dēgustātum esse	dēgustātum īrī
participles		dēgustāns	—	dēgustātūrus	—	dēgustātus	dēgustandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēgustandī	dēgustandō	dēgustandum	dēgustandō	dēgustātum	dēgustātū

Derived terms

• dēgustātiō

Related terms

• praegustō
• regustō

Descendants

• Catalan: degustar
• English: degustate
• French: déguster
• Galician: degustar
• Italian: degustare
• Portuguese: degustar
• Romanian: degusta
• Spanish: degustar

References

• “degusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “degusto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• degusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

 

• (Brazil) IPA^(key): /deˈɡus.tu/

• (Brazil) IPA^(key): /deˈɡus.tu/
  • (Rio de Janeiro) IPA^(key): /deˈɡuʃ.tu/
  • (Southern Brazil) IPA^(key): /deˈɡus.to/

• (Portugal) IPA^(key): /dɨˈɡuʃ.tu/ [dɨˈɣuʃ.tu]

• Rhymes: (Brazil) -ustu, (Portugal, Rio de Janeiro) -uʃtu
• Hyphenation: de‧gus‧to

Verb

degusto

1. first-person singular present indicative of degustar

Spanish

Verb

degusto

1. first-person singular present indicative of degustar