aestimaturus

Latin

Etymology

Future active participle of aestimō

Participle

aestimātūrus (feminine aestimātūra, neuter aestimātūrum); first/second-declension participle

1. about to estimate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	aestimātūrus	aestimātūra	aestimātūrum		aestimātūrī	aestimātūrae	aestimātūra
genitive	aestimātūrī	aestimātūrae	aestimātūrī		aestimātūrōrum	aestimātūrārum	aestimātūrōrum
dative	aestimātūrō	aestimātūrae	aestimātūrō		aestimātūrīs
accusative	aestimātūrum	aestimātūram	aestimātūrum		aestimātūrōs	aestimātūrās	aestimātūra
ablative	aestimātūrō	aestimātūrā	aestimātūrō		aestimātūrīs
vocative	aestimātūre	aestimātūra	aestimātūrum		aestimātūrī	aestimātūrae	aestimātūra