User:KC LV/sandbox
Medical condition / From Wikipedia, the free encyclopedia
DISLEKSIJA
Template:Good article is only for Wikipedia:Good articles.
Disleksija | |
---|---|
Other names | lasīšanas traucējumi, aleksija |
OpenDyslexic burtveidola piemērs. To izmanto, lai palīdzētu novērst izplatītākās lasīšanas kļūdas disleksijas gadījumā.[1] | |
Specialty | Neiroloģija, pediatrija |
Symptoms | Lasīšanas traucējumi[2] |
Usual onset | Skolas vecums[3] |
Causes | Ģenētiski un vides faktori[3] |
Risk factors | Ģimenes vēsture, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms[4] |
Diagnostic method | Vairāki atmiņas, pareizrakstības, redzes un lasīšanas testit[5] |
Differential diagnosis | Dzirdes problēmas vai redzes problēmas, neadekvāta apmācība lasīšanā/lasīšanas apguve [3] |
Treatment | Mācību metožu pielāgošana[2] |
Frequency | 3–7%[3][6] |
Disleksiju, ko dēvē arī par lasīšanas traucējumiem, raksturo grūtības lasīt un izlasīto uztvert par spīti intelekta līmenim.[2][7] Disleksija cilvēkus skar dažādos veidos.[4] Problēmas var būt saistītas ar vārdu pareizrakstību, ātru lasīšanu, vārdu uzrakstīšanu, vārdu izrunāšanu pie sevis "galvā", vārdu izrunāšanu, lasot skaļi, un izlasītā saprašanu.[4][8] Bieži vien šīs grūtības pirmoreiz tiek pamanītas skolā.[3] Ja cilvēks, kas senāk ir varējis lasīt, šo prasmi pazaudē, to dēvē par aleksiju.[4] Šīs grūtības nav tīšas, un cilvēkiem ar disleksiju ir tāda pati vēlme mācīties kā visiem citiem.[4]
Tiek uzskatīts, ka disleksiju izraisa gan ģenētiski, gan vides faktori.[3] Dažos gadījumos tā ir iedzimta ģimenē.[4] Disleksija bieži ir novērojama arī cilvēkiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (ADHD), un tā ir saistīta ar līdzīgām problēmām saistībā ar skaitļiem.[3] Pieaugušo vecumā disleksijas cēlonis var būt galvas smadzeņu trauma, insults vai demence.[2] Disleksijas pamatā ir traucējumi veidā, kā smadzenes apstrādā valodu.[4] Diagnozi nosaka ar vairākiem atmiņas, pareizrakstības, redzes, kā arī lasīšanas prasmju testiem.[5] Disleksija ir nošķirama no lasīšanas traucējumiem, ko izraisa dzirdes vai redzes problēmas, vai nepietiekama mācīšana.[3]
Ārstēšana notiek, pielāgojot mācīšanas metodes attiecīgā cilvēka vajadzībām.[2] Lai gan šādi netiek novērsts disleksijas cēlonis, tādējādi tiek samazināta simptomu intensitāte.[9] Uz redzes uzlabošanu vērstas ārstniecības metodes nav efektīvas.[10] Disleksija ir visizplatītākais mācīšanās traucējumu paveids, un tā ir sastopama visur pasaulē.[3][11] Tā skar 3–7% pasaules iedzīvotāju,[3][6] taču pat 20% ir novērojami kādi disleksijas simptomi.[12] Lai gan disleksiju biežāk diagnosticē vīriešiem,[3] pastāv uzskats, ka tā vienlīdz skar gan vīriešus, gan sievietes.[11] Dažuprāt, disleksiju būtu ieteicams uzskatīt par atšķirīgu mācīšanās veidu, kam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.[13][14]