Vācu valoda
viena no ģermāņu valodām / From Wikipedia, the free encyclopedia
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām. Sevišķi daudz vācu valodas pratēju dzīvo Viduseiropā. Tā ir dzimtā valoda vāciešiem, austriešiem, lihtenšteiniešiem, daļai šveiciešu, luksemburdziešu un beļģu. Vācu valoda ir visizplatītākā dzimtā valoda ES pilsoņiem.[2] Tā ir arī populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā.
Ātrie fakti Vācu valoda (Deutsch), Oficiālais statuss ...
Vācu valoda (Deutsch) | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: [dɔɪ̯tʃ] | |
Valodu lieto: | Vācija, Austrija, Šveice, Lihtenšteina, Luksemburga, daļēji Beļģija un Itālija | |
Reģions: | Viduseiropa, Rietumeiropa | |
Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: ap 105 milj. Svešvaloda: ap 80 milj. | |
Reitings: | 10 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Vācu valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (vācu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Austrija Beļģija Bolcāno, Itālija Vācija Lihtenšteina Luksemburga Šveice Eiropas Savienība (oficiālā un darba valoda) Oficiāls statuss arī: Krahule/Blaufusa, Slovākija (Oficiālā pašvaldības valoda) Minoritātes valoda: | |
Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | de | |
ISO 639-2: | ger (B) | deu (T) |
ISO 639-3: | dažādi: deu — Mūsdienu vācu valoda gmh — Vidusaugšvācu goh — Vecaugšvācu gsw — Šveices vācu swg — Švābu gct — Kolonijas wae — Vallisiešu bar — Austriešu-bavāriešu yid — Jidišs mhn — Mokeno nds — Lejasvācu sxu — Augšsaksijas cim — Kimbru sli — Lejassilēziešu wep — Vestfāliešu pdt — Plautdīčs pfl — Pfalciešu vmf — Mainas franku ksh — Kelšs pdc — Pensilvānijas vācu geh — Huteriešu ltz — Luksemburgiešu rip — Ripuāriešu uln — Unzerdeičs | |
Vācu valodas izplatība | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Aizvērt