Rakstība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Rakstība ir kādas valodas rakstisku sazināšanās līdzekļu kopums, kas ietver rakstu zīmju sistēmu un lietošanas metodi kopā ar galvenajiem principiem valodas formu fiksēšanai. Rakstību veido alfabēts, grafika un ortogrāfija.[1]
Kādas valodas lietotā rakstība un pārmaiņas tajā var būt vēsturiski izveidojušās vai arī noteiktas ar reformām. Rakstības tiek gan pārveidotas, lai atspoguļotu izmaiņas runātajā valodā, gan arī atspoguļo senāku valodas stāvokli, kas rada sarežģītas attiecības starp runāto un rakstīto valodu.
Latviešu valodas rakstība sākta veidot 16. gadsimtā uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā antikvu, iespieddarbos — gotiku). Vēlākos gados, pilnveidojoties latviešu literārajai valodai, tā vairākkārt reformēta.