Bīskaps
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bīskaps (latīņu: episcopus, sengrieķu: ἐπίσκοπος (epískopos) — 'uzraugs').[1] var būt:
- pāvesta iecelta augstākā bīskapijas persona;
- pirmajos kristietības laikos — draudzes pārvaldītājs.
Bīskaps tiek ordinēts kā katoļu, tā arī pareizticīgo baznīcās.