termino
来自维基词典,自由的词典
来自维基词典,自由的词典
termino
termino
借自西班牙語 término,源自拉丁語 terminus (“边界、界限、极限、终点;在中世紀拉丁語中亦表示时间、时期、词语、契约等”)。
términó
借自世界語 termino、英語 terminus、法語 terminus、德語 Terminus, Termin、意大利語 termine、俄語 термин (termin)、西班牙語 término,均源自拉丁語 terminus。
termino (複數 termini)
termino
terminō (现在时不定式 termināre,完成时主动式 termināvī,目的动名词 terminātum); 第一类变位
terminō (第一類變位)的變位 | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
直陳式 | 單數 | 複數 | |||||
第一人稱 | 第二人稱 | 第三人稱 | 第一人稱 | 第二人稱 | 第三人稱 | ||
主動 | 現在時 | terminō | terminās | terminat | termināmus | terminātis | terminant |
未完成過去時 | terminābam | terminābās | terminābat | terminābāmus | terminābātis | terminābant | |
將來時 | terminābō | terminābis | terminābit | terminābimus | terminābitis | terminābunt | |
完成時 | termināvī | termināvistī | termināvit | termināvimus | termināvistis | termināvērunt, termināvēre | |
過去完成時 | termināveram | termināverās | termināverat | termināverāmus | termināverātis | termināverant | |
將來完成時 | termināverō | termināveris | termināverit | termināverimus | termināveritis | termināverint | |
被動 | 現在時 | terminor | termināris, termināre |
terminātur | termināmur | termināminī | terminantur |
未完成過去時 | terminābar | terminābāris, terminābāre |
terminābātur | terminābāmur | terminābāminī | terminābantur | |
將來時 | terminābor | termināberis, terminābere |
terminābitur | terminābimur | terminābiminī | terminābuntur | |
完成時 | terminātus + 現在主動直陳形 of sum | ||||||
過去完成時 | terminātus + 未完成主動直陳形 of sum | ||||||
將來完成時 | terminātus + 將來主動直陳形 of sum | ||||||
虛擬式 | 單數 | 複數 | |||||
第一人稱 | 第二人稱 | 第三人稱 | 第一人稱 | 第二人稱 | 第三人稱 | ||
主動 | 現在時 | terminem | terminēs | terminet | terminēmus | terminētis | terminent |
未完成過去時 | terminārem | terminārēs | termināret | terminārēmus | terminārētis | terminārent | |
完成時 | termināverim | termināverīs | termināverit | termināverīmus | termināverītis | termināverint | |
過去完成時 | termināvissem | termināvissēs | termināvisset | termināvissēmus | termināvissētis | termināvissent | |
被動 | 現在時 | terminer | terminēris, terminēre |
terminētur | terminēmur | terminēminī | terminentur |
未完成過去時 | terminārer | terminārēris, terminārēre |
terminārētur | terminārēmur | terminārēminī | terminārentur | |
完成時 | terminātus + 現在主動虛擬形 of sum | ||||||
過去完成時 | terminātus + 未完成主動虛擬形 of sum | ||||||
命令式 | 單數 | 複數 | |||||
第一人稱 | 第二人稱 | 第三人稱 | 第一人稱 | 第二人稱 | 第三人稱 | ||
主動 | 現在時 | — | terminā | — | — | termināte | — |
將來時 | — | terminātō | terminātō | — | terminātōte | terminantō | |
被動 | 現在時 | — | termināre | — | — | termināminī | — |
將來時 | — | terminātor | terminātor | — | — | terminantor | |
非定形 | 主動 | 被動 | |||||
現在時 | 完成時 | 將來時 | 現在時 | 完成時 | 將來時 | ||
不定式 | termināre | termināvisse | terminātūrum esse | terminārī | terminātum esse | terminātum īrī | |
分詞 | termināns | — | terminātūrus | — | terminātus | terminandus | |
動詞性名詞 | 動名詞 | 目的分詞 | |||||
屬格 | 與格 | 賓格 | 奪格 | 賓格 | 奪格 | ||
terminandī | terminandō | terminandum | terminandō | terminātum | terminātū |
請參閲主詞條的词源章節。
terminō
termino
音頻: | (檔案) |
termino
借自西班牙語 término,源自拉丁語 terminus (“边界、界限、极限、终点;在中世紀拉丁語中亦表示时间、时期、词语、契约等”)。
términó (貝貝因文寫法 ᜆᜒᜇ᜔ᜋᜒᜈᜓ)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.