Žāvēšana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Žāvēšana (kaltēšana) ir mitruma samazināšana, izmantojot siltuma paņēmienus.
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Žāvēšana nav gluži sinonīms kaltēšanai Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ķīmiskajā rūpniecībā lieto izejvielas un pusfabrikātus ar dažādu mitruma saturu. Vajadzīgās kvalitātes produkta iegūšanai nepieciešams tajā samazināt mitrumu.
Mitruma samazināšanai pakļauti dažādi materiāli: cieti, šķidri, gāzveida. Tā samazināšanai lieto vairākus paņēmienus:
- Mehāniskos paņēmienus (spiežot, filtrējot, centrifugējot) — lieto, ja ir augsts mitruma saturs;
- Fizikālķīmiskos paņēmienus (mitrumu saista ar higroskopiskām vielām: koncertētu sērskābi, fosfora(V) oksīdu, kalcija hlorīdu, silikagelu u.c.) — šis paņēmiens ir dārgs, tādēļ to lieto gāzu žāvēšanai, ja ir niecīgs mitruma saturs;
- Siltuma paņēmienus — sildot mitrumu var pilnībā aizvadīt no materiāla. Siltuma paņēmienus iedala:
- izgarošana/iztvaikošana — mitrums materiālā nesasniedz viršanas temperatūru;
- iztvaicēšana — mitrums materiālā sasniedz viršanas temperatūru;
- kondensācija — samazina gāzu mitrumu, atdzesējot tās zemāk par rasas temperatūru;
- liofilā (sublimācijas) žāvēšana — realizē žāvējot materiālu pie temperatūras, kas zemāka par tā sastāvā esošā mitruma sasalšanas temperatūru.
Abos pirmajos paņēmienos mitrumu no materiāla aizvada, nemainot mitruma agregātstāvokli. Žāvējot ar siltumu, mitrumu pārvērš tvaikā un aizvada no materiāla.
Materiālu var izžāvēt tik sausu, cik sauss ir žāvēšanas aģents (vide). Tas nozīmē, ka vienīgi gaisa relatīvais mitrums nosaka, līdz kādam mitrumam tajā var izžāvēt materiālu. Lielākoties žāvēšana tiek veikta, atmosfēras spiedienā, kā siltumnesēju izmantojot siltu gaisu. Tādā gadījumā to sauc par žāvēšanu ar gaisu. Ja žāvēšanas process notiek zem spiediena, kas ir ievērojami zemāks nekā atmosfēras spiediens, tad to sauc par žāvēšanu vakuumā.
Ir tādi materiāli, kurus nedrīkst pāržāvēt vai arī žāvēt ļoti strauji, jo tie zaudē savas īpašības un kvalitāti (tādi kā kontaktlēcas). Pārtikas un citu organiskas izcelsmes materiālu žāvēšanu veic, lai kavētu tajā mikrobu attīstību un lai būtu iespējams, saglabāt tās kvalitāti ilgākā laika posmā. Tāpat arī grāmatu glabāšanai ir savi noteikumi. Bibliotēku arhīvos tiek uzturēts noteikts gaisa mitrums.
Savukārt citus materiālus mēdz žāvēt, lai samazinātu to masu un tilpumu un tādejādi, piemēram, transporta izmaksas.