Ūdeņradis
ķīmiskais elements / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ūdeņradis (latīņu: hydrogenium) ir periodiskās tabulas pirmais elements. Šo elementu apzīmē ar H un tā atomskaitlis ir 1. Normālos apstākļos ūdeņradis ir viegli uzliesmojoša un bezkrāsaina divatomu gāze bez smaržas. Tās ķīmiskā formula ir H2. Ūdeņraža atommasa ir 1,00794 g/mol. Tā ir mazākā atommasa no visiem ķīmiskajiem elementiem, un tas nozīmē to, ka ūdeņradis ir vieglākais no visiem elementiem. Ūdeņradis vienmēr ir vienvērtīgs. Savienojumos ūdeņradim parasti ir oksidēšanas pakāpe +1, taču dažos savienojumos tā var būt arī -1 (metālu hidrīdos).
Ūdeņradis | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Ampula ar 3 ml ūdeņraža un sevišķi tīra jonizēta ūdeņraža spīdēšana | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +1, −1 | ||||||
Elektronegativitāte | 2,20 | ||||||
Blīvums | 0,0899 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 14,025 K (-259,14 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 20,268 K (-252,87 °C) |
Ūdeņradis ir visizplatītākais elements Visumā. Tas sastāda aptuveni 75% no visa Visuma masas.[1] Galvenās secības zvaigznes lielākoties sastāv tieši no ūdeņraža.