Ānunds Jākobs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ānunds Jākobs (zviedru: Anund Jakob; dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022. līdz 1050. gadam.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/5e/Mynt_pr%C3%A4glat_av_Anund_Jakob_Jonsson%2C_Nordisk_familjebok.png/320px-Mynt_pr%C3%A4glat_av_Anund_Jakob_Jonsson%2C_Nordisk_familjebok.png)
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/93/Scandinavia-12th_century.png/640px-Scandinavia-12th_century.png)
Ānunds Jākobs bija iepriekšējā Zviedrijas karaļa Ūlofa dēls. Viņa dzimtais vārds bija Jākobs, bet, kad tings ievēlēja viņu par karali, viņš nosauca sevi arī par Ānundu, jo ļaudis protestēja pret svešzemniecisku vārdu. Karaļa iesauka esot bijusi Ogļdeģis, jo viņš mēdzis izrēķināties ar pretiniekiem, nodedzinot viņu mājās.
Ānunds Jākobs kopā ar Norvēģijas karali Olavu II un Magnusu I cīnījās pret Dānijas karali Knudu I. Kad kaujā pie Helgeo (Helgeå) upes, Knuds I sakāva Ānunda Jākoba un Olafa II karaspēku, dāņi kādu laiku valdīja Zviedrijas galvaspilsētā Sigtunā un tās apkārtnē.
Pēc tam, kad 1042. gadā Norvēģijas karalis Magnuss I kļuva arī par Dānijas karali, Ānunds Jākobs atbalstīja Magnusu I līdz pat savai nāvei 1050. gadā.