Gaujas—Daugavas ūdensceļš ir ūdensceļu sistēma, ko izveidoja kokmateriālu pludināšanai, savienojot Gauju ar Daugavu. 19. un 20. gadsimta mijā pa Gauju notika intensīva koku pludināšana no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē uz Rīgu. Pēdējais posms no Gaujas grīvas līdz Daugavas grīvai pa Rīgas līci bija pats dārgākais un bīstamākais. Šīs problēmas risināšanai tika izveidota Vidzemes ūdensceļu uzlabošanas sabiedrība, kas no 1899. g. līdz 1903. g. izstrādāja un realizēja Gaujas—Daugavas ūdensceļa projektu.