Romas katoļu baznīca Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Līvānu novada Sutru pagasta Znotiņos.
| Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Znotiņu katoļu baznīca | |
  Znotiņu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Sutru pagasts, Znotiņi |
| Koordinātas | 56°17′04″N 26°34′12″E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1926 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Aigars Bernāns |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1925 |
| Celtniecības beigas | 1926 |
| Specifikācija | |
| Garums | 9 m |
| Platums | 6 m |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi |
Znotiņu baznīca ir pārbūvēta no bijušās Znotiņu muižas labības kaltes. Sākotnēji, pēc Pirmā pasaules kara, notiekot agrārreformai un sadalot Znotiņu muižu, tika nolemts muižā un tās saimniecības ēkās izveidot vidusskolu, bet tā kā tai bija neizdevīgi ģeogrāfiskie apstākļi, bet toreizējais Vārkavas pagasts, kura teritorijā atradās muiža, viens nespēja uzturēt skolu, minētās ēkas palika novārtā. Daudzi iedzīvotāji izteica vēlēšanos labības klētī un smēdē iekārtot baznīcu, tāpēc ka tuvākie dievnami atradās tālu. 1925. gadā Vārkavas draudzes vikārs griezās ar lūgumu Vārkavas pagasta valdē ar lūgumu par ēku piešķiršanu baznīcas iekārtošanai un tā piekrita Znotiņu katoļu draudzei piešķirt muižas labības kalti un smēdi. Vārkavas draudzes vikāra Antona Rukmaņa vadībā 1926. gada septembrī sākās pārbūves darbi — izņēma kaltētavas sienas un plauktus, ielika jaunus griestus un izlauza pusotru metru biezo ķieģeļu sienu, no kuras iegūtajiem ķieģeļiem izklāja grīdu, kas vēlāk kalpoja līdz 1950. gadu vidum, kā arī uzcēla sakristeju un aizbēra pagrabu. Meistars Aloizs Vaivods no Bernānu sādžas izgatavoja altāri, bet vietējais kalējs izkala lielu dzelzs krustu, ko nostiprināja uz baznīcas jumta altāra galā.
1926. gada septembra pēdējā svētdienā priesteris Rukmanis baznīcu iesvētīja un nākamajā svētdienā dievnamā notika pirmais dievkalpojums. Vēlākos gados baznīca tika pārbūvēta un apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem.[2] Padomju varas gados baznīca palika novārtā, taču, atgūstot neatkarību, draudzes darbība ir aktivizējusies, dievnams sakopts un atjaunots.[3] 2008. gadā draudze ar projekta līdzekļu palīdzību iekārtoja baznīcas pagalmu.[4]
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Aigars Bernāns.[1] Znotiņu draudze nodibināta 1926. gadā, atdalot sādžas no Vārkavas draudzes. No šīs draudzes ir nācis vēlākais kardināls Julijans Vaivods. Draudzei ir četras kapsētas — Seiļu kapsēta, Kauparnīku kapsēta, Sutru kapsēta, Borbaļu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki ir Svētā Izidora — arāja diena, Svētās Lūcijas diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas pastāvīgā palīga svētki.
Znotiņu baznīca ir ķieģeļu mūra viennavas celtne ar skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 9 metrus gara un 6 metrus plata.
Baznīcā ir divi altāri — galvenais altāris Jēzus Sirds godam un Jaunavas Marijas altāris, kurā ir Jaunavas Marijas pastāvīgā palīga glezna. Dievnamā redzamas arī mākslinieces Drancānes radītā Svētās Lūcijas glezna un 1961. gadā Jadvigas Žilvinskas gleznotā Svētā Izidora glezna. Aplūkojamas ir arī krustaceļa gleznas. Baznīcā atrodas valsts nozīmes mākslas priekšmeti — 19. gadsimta sākumā darināts sudraba Ciborija kauss, 19. gadsimtā veidots koka krucifikss.[5]
