Ieguldījumu veids, kas sevī ietver iepirkt un uzglabāt zelta stieņus, monētas u.tml. From Wikipedia, the free encyclopedia
Vēsturiski zelts kā investīcija ir kalpojis par salīdzinoši stabilu ilgtermiņa ieguldījumu, kur katru gadu visā pasaulē tiek pārdotas aptuveni 1000 tonnas zelta stieņu.[1]
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Iemesls: atsauces Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Zelts ir tradicionāli ticis izmantots kā maiņas līdzeklis, līdz ar to tam ir salīdzinoši augsta likviditāte.[2] Tāpat investīcija zeltā var būt ļoti labs mehānisms cīņā pret inflāciju, kas tādējādi ilgtermiņā ļauj saglabāt savu uzkrājumu pirktspēju. Šo iemeslu dēļ bieži vien investoriem tiek rekomendēts konvertēt aptuveni 10-20% no sava ieguldījuma portfeļa zeltā.[3]
Šveice ir pasaulē lielākais zelta importētājs un eksportētājs, kurā darbojas četras lielākās zelta ražotnes — Argor-Heraeus, Metalor, PAMP un Valcambi.[1] Šveices uzņēmumi apstrādā 2/3 no pasaules zelta, kas ir aptuveni 2700 tonnas gadā.[1]
Investīcijas zeltā sniedz vairākas priekšrocības, kas dažkārt nav sastopamas citos ieguldījumu veidos:
Līdzīgi kā ar citiem aktīviem, veicot investīcijas zeltā, ir jārēķinās ar vairākiem trūkumiem:
Visā Eiropas Savienības teritorijā pastāv nodokļu atvieglojumi, kas attiecas uz investīcijām zeltā. Tā, piemēram, Latvijā to nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139. pants, kas visus investorus atbrīvo no PVN maksas iegādes brīdī.[8] Turpretī pārdošanas brīdī investoram pastāv iespēja maksāt kapitāla pieauguma nodokli, ja tajā brīdī pārdošanas cena ir lielāka par pirkšanas cenu, kur, sākot ar 2018. gada 1. janvāri kapitāla pieauguma nodokļa likme tiek piemērota 20% apmērā.[7]
Amerikāņu investors un naudas vēstures pētnieks Maikls Malounijs (Michael Maloney) savā darbā Guide to Investing in Gold and Silver (”Zelta un sudraba ieguldīšanas rokasgrāmata”) norāda, ka, lai kāda būtu pasaules ekonomiskā nākotne (deflācija, inflācija, stagflācija vai hiperinflācija), ieguldīšana dārgmetālos kā, piemēram, zeltā un sudrabā sevī ietver tikai un vienīgi pozitīvu rezultātu, kurā attiecīgais investors var būt ieguvējs visās nosauktajās situācijās.[12]
2011. gadā Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" atzina, ka “ieguldīt zeltā ir tas pats, kas lēkt aizejošā vilcienā”. Švarcs uzsvēra, ka, viņaprāt, ienesīgāks ieguldījums ilgtermiņā ir tādi vērtspapīri kā akcijas, piebilstot, ka zeltam vajadzētu sastādīt tikai nelielu daļu no investora kopējās ieguldījumu summas.[13]
Viens no redzamākajiem kritiķiem, kas neatbalsta ieguldīšanu zeltā, ir amerikāņu investors un miljardieris Vorens Bafets, kurš vairākkārtīgi ir uzsvēris, ka, pēc viņa domām, daudz ienesīgāks un vērtīgāks ieguldījums ir akcijas vai nekustamais īpašums kā, piemēram, lauksaimnieciskā zeme.[14] Viņaprāt, ir daudz izdevīgāk iegādāties “zosi, kas turpina dēt olas, nevis zosi, kas tikai sēž savā vietā un par kuru nemitīgi ir jāmaksā apdrošināšana un cita veida uzturēšanas izmaksas”.[14]
Līdzīgās domās ir arī amerikāņu finanšu autors Džons Vasiks (John Wasik), kurš norāda, ka, viņaprāt, galvenais trūkums ieguldīšanai zeltā ir tas, ka investoram netiek izmaksāti nekādi procenti.[15] Tāpat autors uzsver, ka ieguldīšana zeltā parasti tiek balstīta uz sabiedrības bailēm par ekonomikas stāvokli, kur krīzes situācijās tam ir lielākas izredzes sev piesaistīt potenciālos pircējus.[15] Taču, pēc autora domām, zelts tik un tā tiek uzskatīta par samērā sliktu investīciju, jo kopš 2008. gada, kad pasaulē ir bijusi salīdzinoši zema inflācija, zelta cenas nav devušas ievērojamus rezultātus.[15]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
