Zamosca

pilsēta mūsdienu Polijā From Wikipedia, the free encyclopedia

Zamoscamap

Zamosca (poļu: Zamość) ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, apmēram 60 km no Ukrainas robežas. Saukta arī par "renesanses pērli" un "Polijas Paduju". Vecpilsēta lieliski saglabājusi renesanses arhitektūru.

Ātrie fakti Zamosca, Zamość ...
Zamosca
pilsēta
Zamość
Thumb
Zamoscas rātsnams
Thumb
Karogs
Thumb
Ģerbonis
Thumb
Zamosca
Zamosca
Koordinātas: 50°43′14″N 23°15′31″E
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Ļubļinas vojevodiste
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1580
Platība
  Kopējā 30,34 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
  kopā 60 148
  blīvums 2 195,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
  Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.zamosc.pl
Zamosca Vikikrātuvē
Aizvērt

Pilsētas rašanās saistās ar magnāta Jana Zamojska vārdu. kurš 1580.gadā lika pamatus pilsētai. Tika uzaicināti arhitekti no Padujas Itālijā, kuri uzbūvēja pilsētu vienotā renesanses stilā. Zamoscai izdevies paglābties no daudzo karu postījumiem. Otrā pasaules kara laikā vācieši pilsētu nosauca par Himlerštati (Himmlerstadt), jo bija paredzējuši to kolonizēt ar vācu ieceļotājiem.

Zamosca UNESCO pasaules mantojuma sarakstā

1992. gadā Zamoscas vecpilsētu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Zamosca iekļauta sarakstā, jo dibināta XVI gs. tirdzniecības ceļā, kas savienoja Rietumeiropu un Ziemeļeiropu ar Melno jūru. Pilsētu plānoja Padujas arhitekts Bernando Morando, pamatojoties uz itāļu tā laika teoriju par "ideālu pilsētu". Saglabājusies gandrīz neskarta kā lielisks XVI gs. beigu renesanses pilsētas paraugs, kurš apvieno Itālijas un Centrāleiropas celtniecības tradīcijas.

Cilvēki

Zamoscā dzimuši:

  • Mareks Grehuta (Marek Grechuta, 1945 - 2006) - dziedātājs
  • Roza Luksemburga (Rosa Luxemburg, 1870/1871 - 1919) - politiķe
  • Izāks Leibs Perecs (I.L. Peretz, 1852 - 1915) - ebreju rakstnieks
  • Jans Sobepans Zamojskis (Jan Sobiepan Zamoyski, 1627 - 1665) - augstmanis

Atsauces

Ārējās saites

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.