Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Tajās startēja 135 sportisti no 8 valstīm. lielākā daļa no sportistiem bija no Francijas. Sacensības tika aizvadītas Vensēnas velodromā 1900. gada 20. un 30 jūlijā.[1] Šajās olimpiskajās spēlēs vingrošanā tika aizvadīta tikai viena disciplīna — individuālā daudzcīņa vīriešiem, kuru veidoja 16 dažādu vingrinājumu veidi.
Vingrošana Olimpiskajās spēlēs | ||||||||||
Norises vieta | Vensēnas velodroms, Parīze, Francija | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Norises laiks | 1900. gada 29. un 30. jūlijs | |||||||||
Disciplīnu skaits | 1 | |||||||||
Dalībnieki | 135 (visi vīrieši) no 8 valstīm | |||||||||
Medaļu ieguvēji | ||||||||||
| ||||||||||
«1896 Atēnas | 1904 Sentluisa» |
Visas olimpiskās medaļas šajā sporta veidā izcīnīja Francijas pārstāvji. Zelta medaļu ieguva Gistavs Sandrā, sudraba medaļu ieguva Noēls Bā, bet bronzas medaļu ieguva Lisjēns Demanē.[2]
Medaļu ieguvēji
Medaļnieki
Zelts | Sudrabs | Bronza |
Gistavs Sandrā Francija |
Noēls Bā Francija |
Lisjēns Demanē Francija |
Medaļu sadalījums starp valstīm
- — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | Francija | 1 | 1 | 1 | 3 |
Kopā (1 valsts): | 1 | 1 | 1 | 3 |
Sacensību formāts
Vingrošanā tika aizvadīta daudzcīņa, kuru veidoja 16 vingrinājumi. Vairākos vingrojumos sacensības tika aizvadītas divas dienas. Katrā no vingrinājumiem punkti tika piešķirti atkarībā no izpildes kvalitātes. Maksimālais punktu skaits, ko piešķīra vienā vingrinājumā, bija 20 punkti, bet kopējais sacensību maksimālais punktu skaits varēja būt 320 punkti. Lielākā daļa no visiem vingrinājumiem, kas tika aizvadīti, bija vingrošanas rakstura, bet sacensībās bija iekļautas arī vairākas vieglatlētikas disciplīnas un svarcelšanas sacensības.[3]
Vingrinājumu uzskaitījums:
- vingrošanas stienis (izvēles);
- vingrošanas stienis (obligāts);
- līdztekas (izvēles);
- līdztekas (obligāts);
- vingrošanas riņķi (izvēles);
- vingrošanas riņķi (obligāts);
- vingrošanas zirgs (izvēles);
- vingrošanas zirgs (obligāts);
- atbalsta lēciens (izvēles);
- atbalsta lēciens (obligāts);
- vingrošanas zirgs (obligāts);
- kombinētā augstlēkšana (obligāts);
- tāllēkšana (obligāts);
- kārtslēkšana (obligāts);
- kāpšana virvē (obligāts);
- svarcelšana (obligāts).
Vieglatlētikā tika novērtēts vingrinājuma veikšanas stils. Taču vairākiem no vingrinājumiem bija arī normatīvs, kurs bija jāizpilda. Tāllēkšanā — 5.00 metri; kārtslēkšanā — 2.20 metri; kombinētajā augstlēkšanā sportistiem bija jālec pāri virvei, kas atradās 1.25 metru augstumā; kāpšanā virvē sportistiem bija lūgts kāpt 6.00 metru augstumā; svarcelšanā par katru 50 kilogramas svara bumbas pacelšanu virs galvas līdz rokas augstumam tika piešķirti 2 punkti, maksimāli bija jāceļ 10 reizes.
Rezultāti
Pārstāvētās valstis un sportisti
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vingrošanas sacensībās startēja 135 sportisti no 8 valstīm. Lielākā daļa no sportistiem (108 sportisti) bija no Francijas. Beļģija, Bohēmija un Itālija pirmo reizi startēja vingrošanā olimpiskajās spēlēs.
Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.