Toponīmija

Toponīmija vai toponīmika^[1] (grieķu: τόπος, tópos — ‘vieta’; ὄνομα, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana. Toponīmija ir onomastikas apakšnozare. Toponīmiju var dalīt vēl sīkākās nozarēs, piemēram, hidronīmijā, kur pēta dažādu ūdenstilpju nosaukumus, vai oronīmijā, kur pēta reljefa formu nosaukumus.

Toponīmijas speciālisti ir noskaidrojuši, ka garākais vietvārds ir Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu, kas ir kalna nosaukums Jaunzēlandē.