Viesīte (upe)

Viesīte^[1] ir Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles un Jēkabpils novados. Tek lielākoties pa Taurkalnes līdzenumu.

Šis raksts ir par upi, Mēmeles pieteku. Par citām jēdziena Viesīte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Viesīte
Viesīte pie autoceļa P73 tilta
Izteka	Viesītes ezers 56°21′7″N 25°38′29″E
Ieteka	Mēmele 56°26′16″N 24°55′11″E
Caurteces valstis	Latvija
Garums	61 km
Iztekas augstums	96,2 m
Ietekas augstums	46,2 m
Kritums	50 m
Gada notece	0,11 km³
Baseina platība	438,2 km²
Galvenās pietekas	Sunīte
Viesīte Vikikrātuvē

Upi šķērso autoceļi P73, P75 un P86.

Upes gaita

Iztek no Viesītes ezera Sēlijas paugurvalnī, augštece līdz autoceļam P86 regulēta Latvijas PSR laikā. Baseinā daudz mežu (73%) un lielu purvu, palienēs pļavas. Kritums augšteces 15 km līdz Melnupītei ir 1 m/km, bet no tilta P86 līdz ietekai kritums 22 m uz 33 km.

Lejtecē upes krastos 7-9 m augstas kraujas, bet vecā literatūrā minētā senleja Viesītei nav novērojama. Ietek Mēmelē pie Krastiem.^[2]

Pietekas

Kreisās: Dzelzīte

km 5

Labās: Melnupīte Sunīte Pālupe Jūga Dzilna

km 13 6 10 12

Vēsture

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikos Viesītes upe darbināja zāģētavas, kā arī kalpoja tranzīta preču pārvadājumiem no Daugavas pa Ziemeļsusēju, tālāk orēs līdz miestam pie ezera. Atsevišķi līkumainie posmi iztaisnoti 19. gadsimtā, 10 km posms pirms Sunītes 1930. gados. Saskaņā ar 1929. gada rīkojumu par iekšējiem ūdensceļiem baļķu pludināšana bija atļauta 6 km augšpus Sunītes ietekas, bet no Plēsas mežsarga sienami plosti.^[3]

Atsauces

1. «Informācija par objektu: Viesīte». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 13. aprīlī.
2. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
3. Mēmeles baseina upes