Venta

upe Latvijā un Lietuvā From Wikipedia, the free encyclopedia

Ventamap

Venta[2] ir upe Latvijā un Lietuvā. Garums — 346 km (178 km Latvijā un 168 km Lietuvā), baseina platība — 11 811,1 km².[3] Lielākās pilsētas Ventas krastos ir Mažeiķi, Kuldīga un Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā — Ventas rumba.[4]

Šis raksts ir par upi Latvijā un Lietuvā. Par citām jēdziena Venta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ātrie fakti
Venta
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Lietuva  Venta lietuviešu: Venta
Thumb
Izteka Veņu ezers (Lietuva)
55°44′42″N 22°31′59″E
Ieteka Baltijas jūra
57°23′44″N 21°32′39″E
Caurteces valstis Karogs: Lietuva Lietuva
Karogs: Latvija Latvija
Garums 346 km (Latvijā 178 km)
Vidējā caurtece 92,8[1] m³/s 
Gada notece 2,94 km³ 
Baseina platība 11 811,1 km² (Latvijā 6613,6 km²)
Galvenās pietekas Abava, Virvīča
Venta Vikikrātuvē
Aizvērt

Nosaukuma izcelsme

Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”.[5] Latīniskais nosaukums Winda pirmo reizi minēts Indriķa hronikas 1206. gada notikumu tekstā par vendiem.[6]

Zivis

Ventā pārsvarā ir sastopamas šādas zivis[7]: ālanti, asari, alates, karpas, karūsas, līdakas, plauži, sapali, foreles un zandarti.

Upes raksturojums un ekoloģija

No Lietuvas robežas līdz Alšiem Venta tek pa Vadakstes līdzenumu, tālāk - starp Rietumkursas un Austrumkursas augstienēm. Krasti pārsvarā aizauguši, peldvietu nav daudz. No Šķērveļa līdz Kuldīgai krastos ir dolomīta atsegumi (Gobdziņu klintis, Ātraiskalns, Straujaiskalns), upē krāčaini posmi (Griezes, Nīgrandes, Gobdziņu, Varkaļu, Elles, Skrundas krāce, Briežu brasls, Griķu brasls, Rimzātu brasls, Rumbiņas krāce un Zeļģu krāce) mainās ar mierīgiem un dziļiem posmiem, daudz saliņu. Pie Kuldīgas Venta no dolomīta gultnes pāriet smilšakmenī, veidojot Latvijā lielāko ūdenskritumu - Ventas rumbu. Lejpus Kuldīgas, Piejūras zemienē upe līkumaina, tecējums mierīgs, ir sarkanīga smilšakmens atsegumi (Sarkanā siena), krasti lēzeni. 50% baseina aizņem meži. Venta parasti aizsalst decembra beigās, ledus iešana sākas marta sākumā. Ventas ieleja no Kuldīgas līdz Abavas ietekai un Ventas un Šķērveļa ielejas posms ir kompleksie dabas liegumi.
Ūdenstūrismam vairāk piemērota ir Venta no Lietuvas robežas līdz rumbai Kuldīgā. Upes augšdaļa ir mazāk apdzīvota, ar ātrāku straumi.[7]

Pietekas

Kreisā krasta pietekas:

  • Virvīča (131 km) (Lietuvā)
  • Šerkšne (56 km) (Lietuvā)
  • Varduva (96 km) (Lietuvā)
  • Losis (44 km) (robežupe)
  • Laurupīte (43 km) (Latvijā)
  • Dūmiķis (42 km) (Latvijā)
  • Lētīža (32 km) (Latvijā)
  • Šķērvelis (34 km) (Latvijā)
  • Koja (25 km) (Latvijā)
  • Garūdene (15 km) (Latvijā)
  • Ēnava (19 km) (Latvijā)
  • Lejējupe (19 km) (Latvijā)
  • Krebicupīte (Olarājupe)
  • Padure (19 km) (Latvijā)
  • Naba (7 km)

Labā krasta pietekas:

Attēlu galerija

Atsauces

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.