Varidotis

Varidotis jeb Varidots no Autines (latīņu: Waridote de Antine) bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13. gadsimta sākumā, kas kopā ar Satekles kungu Rūsiņu, Trikātas kungu Tālivaldi un Cēsu kungu Bertoldu bija noslēdzis militāru savienību un piedalījās Livonijas krusta karos pret igauņiem.

Vārda izcelsme

Etimoloģiski Varidota vārds ir ar nozīmi “kas varai dots” vai “kas dots, lai valdītu” (Blese 1929).

13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Varidota laikā

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Autines vecākais sākotnēji bija Jersikas ķēniņa Visvalža vasalis, bet pēc militārās savienības noslēgšanas ar Zobenbrāļu ordeni 1208. gadā kļuva par krustnešu sabiedroto krusta karā ar sakaliešiem un ugauņiem. Jādomā, ka Varidots zaudēja savu valdījumu pēc 1212. gada Autīnes sacelšanās, jo pēc tam par Autīnes soģi tika iecelts Livonijas bīskapa Alberta radinieks Pleskavas kņazs Vladimirs Mstislavičs, kuru uz laiku veče bija padzinusi no savas zemes.

Priekštecis: nezināms	Autines zemes vecākais Varidotis pirms 1208. gada - 1212. gads	Pēctecis: Vladimirs Mstislavičs (1212-1213) Zobenbrāļu ordeņa vasaļi (no 1213)
Priekštecis: nezināms	Jersikas ķēniņš Visvaldis pirms 1203. gada - pirms 1239. gada	Pēctecis: viņa zemes sadalīja Livonijas bīskapijas un Zobenbrāļu ordeņa vasaļiem
Priekštecis: Bertolds (1196 - 1198)	Livonijas bīskapi Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)	Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
Priekštecis: nav	Zobenbrāļu Ordeņa mestri Venno (1204 - 1209) Folkvins (1209 - 1236)	Pēctecis: Livonijas Ordeņa mestri Hermans Balke (1237-1239)