Varakļāni

Varakļāni (latgaliešu: Varakļuoni)^[3] ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs. Izvietojusies novada austrumos Kažovas kreisajā krastā pie autoceļa A12. Attālums līdz Rīgai — 200 km.

Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija).

Varakļāni
Novada pilsēta
Varakļānu muižas pils
Ģerbonis
Varakļāni
Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E
Valsts	Latvija
Novads	Varakļānu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Warkland
Platība[1]
• Kopējā	5,3 km2
• sauszeme	5,3 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	105 m
Iedzīvotāji (2024)[2]
• kopā	1 653
• blīvums	314,3 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4838
Mājaslapa	www.varaklani.lv
Varakļāni Vikikrātuvē

Vēsture

Pamatraksts: Varakļānu vēsture

Pirmo reizi Varkas novads pieminēts 1226. gadā kā bīskapa Alberta vasaļa Kokneses Teodorika lēnis.^[4]

Zināms, ka 1784. gadā Varakļāniem bija miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem.

1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Latvijas PSR laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads.

2024. gadā nolēma pēc nākošā gada pašvaldību vēlēšanām Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam.^[5]

Ievērojamas vietas un objekti

• Varakļānu muižas pils, celta no 1783. līdz 1789. gadam;
• Pilsētas parks;
• Mīlestības akmens — atrodas Kažovas upes krastā;
• Varakļānu Svētā Viktora kapela, celta 1814. gadā;
• Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca, celta no 1851. līdz 1854. gadam;
• Varakļānu luterāņu baznīca, celta 1874. gadā, atjaunota 1994. gadā;
• Ebreju kapsēta — divi pieminekļi Holokaustā nogalinātajiem^[6];
• Varakļānu novada kultūras centrs (celts un atklāts 1958. gada 4. augustā, arhitekts Andrejs Aivars^[7]).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1867 1 055 —     1897 1 810 +1.82% 1905 2 517 +4.21% 1935 1 661 −1.38%	Gads Iedz. ±% g.p. 1943 993 −6.23% 1959 2 341 +5.51% 1970 2 582 +0.89% 1979 2 569 −0.06%	Gads Iedz. ±% g.p. 1989 2 798 +0.86% 2000 2 347 −1.59% 2011 1 979 −1.54% 2021 1 701 −1.50%

Etniskais sastāvs

Varakļānu iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[9]
Latvieši (1560)			91.3%
Krievi (101)			5.9%
Cita un neizvēlēta (47)			2.8%

Ievērojamas personības

• Alberts Cimanovskis (1957—2020), priesteris
• Edgars Eriņš (1986), vieglatlēts
• Sandis Ģirģens (1980), politiķis
• Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis
• Konstantīns Počs (1912—1994), fiziķis un konstruktors
• Rita Strode (1955), politiķe
• Osvalds Zvejsalnieks (1944–2022), gleznotājs
• Andrejs Svilāns (1968), politiķis, dendrologs

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
4. Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
5. «Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-06-30.
6. «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.
7. Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-20. Skatīts: 2021-09-20.
8. CSP
9. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 28.01.2023.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varakļāni.
• Varakļānu muižas pils attēli