Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju. Vējdzirnavās visbiežāk tiek malti graudi vai sūknēts ūdens.

Thumb
19. gadsimta vidū celtās Āraišu vējdzirnavas

Darbības mehānisms

Vēja dzītais rats sastāv no ass un vairākiem uz visām pusēm ejošiem, precīzi sabalansētiem spārniem jeb burām. Ja vējš pūš uz spārniem, rats sāk griezties un līdz ar to griež vārpstu. Šo griezes spēku ar zobratu palīdzību no vārpstas novada uz darbu veicošo mehānisma daļām.

Vēsture

Vējdzirnavas plaši sāka izplatīties 12. gadsimtā. Vienas no pirmajām bija tā sauktās vācu dzirnavas jeb staba dzirnavas, ko veidoja vertikāls stabs un tā augšdaļā bija nostiprināta kustīga rata vārpsta, kas vēja ratu allaž pagrieza pret vēju. Pavisam citādi veidotas bija tā sauktās dāņu dzirnavas, arī holandiešu dzirnavas. Tām vēja rata vārpsta bija nekustīgi piestiprināta pie torņa, kas griezās ap savu asi. Vācu dzirnavu jauda bija no diviem līdz astoņiem zirgspēkiem, bet dāņu tipa dzirnavām — no sešiem līdz četrpadsmit zirgspēkiem. Taču puse no jaudas bija jāpatērē pašu dzirnavu pagriešanai, tāpēc tie bija visai neefektīvi mehānismi un plašu izplatību neguva, līdz 18. gadsimtā izgudroja tvaika dzinēju. Izņēmums bija Nīderlande, kur jau tad bija ap 8000 vējdzirnavu.

Latvijā pirmās vējdzirnavas fiksētas 14. gadsimtā Rīgas apkārtnē. No 17. gadsimta Latvijā sāka būvēt arī holandiešu tipa vējdzirnavas. Līdz 19. gadsimta vidum vējdzirnavas Latvijā būvēja galvenokārt pilsētās un muižās. 19. gadsimta otrajā pusē tās sāka būvēt arī zemnieki. 19./20. gadsimta mijā visā Latvijā bija vairāk kā 600 vējdzirnavu, no tām vairāk nekā 500 bija holandiešu tipa. 20. gadsimtā līdz ar elektrodzinēju un dīzeļdzinēju izplatīšanos vējdzirnavu nozīme strauji mazinājās, tomēr jaunas vējdzirnavas tika celtas vēl 20. gadsimta 30. gados. Atsevišķas vējdzirnavas tika regulāri ekspluatētas līdz pat 20. gadsimta 60. gadiem. Šodien Latvijā ir saglabājies salīdzinoši nedaudz vējdzirnavu (galvenokārt mūra konstrukcijas) un tikai dažas no tām joprojām ir darba kārtībā.

Atsauces

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.