UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Indonēzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā no Indonēzijas ir iekļautas 8 vietas (4 dabas objekti un 4 kultūras objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.^[1] No visām Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām Indonēzijas vietām, Sumatras tropisko lietus mežu mantojums ir atzīts kā apdraudētais objekts. Indonēzija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1989. gada 6. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti

  Apdraudētais objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Borobuduras tempļu komplekss	Centrālā Java 7°36′28″S 110°12′13″E	1991	Kultūra	i, ii, vi	Viens no slavenākajiem budistu tempļiem, kas veidots 8. un 9. gadsimtā atrodas Centrālajā Javā. Tas celts 3 līmeņos: piramīdas pamatne ar pierām kvadrātveida terasēm, stumbrveidīgi konuss ar trīs apļveida platformām un augšpusē monumentāla stūpa. Tempļa kopējā platība ir 2500 m². Apkārt apļa platformai ir 72 stūpas un katrā no tām atrodas Budas statuja. 1970. gadā ar UNESCO palīdzību šī vieta tika atjaunota.[2]	592
	Komodo nacionālais parks	Austrumu Nusa Tengara 8°33′0″S 119°29′0″E	1991	Daba	vii, x	Šo vulkānisko salu apdzīvo aptuveni 5400 milzu ķirzakas — Komodo varāni —, kuru izskata un agresīvās uzvedības dēļ tiek dēvēti par "Komodo pūķiem". Šie dzīvnieki dzīvo tikai šajā salā un nekur citur pasaulē un ir raisījuši zinātnieku interesi par evolūcijas teoriju. Salu un to apkārtni veido nelīdzenas nogāzes, sausas savannas, zaļi mitrie tropu meži, balto smilšu pludmales un zilais okeāna ūdens ar koraļļiem.[3]	609
	Prambananas tempļu komplekss	Centrālā Java 7°45′8″S 110°29′30″E	1991	Kultūra	i, iv	Tempļu komplekss veikts 10. gadsimtā un ir lielākais Šivas tempļu komplekss Indonēzijā. Komplekss ietver trīs tempļus ar dekoriem no Rāmājanas, kur atveidotas hindu trīs galvenās dievības (Šiva, Višnu un Brahma), un trīs tempļus , kuri veltīti dzīvniekiem, kuri kalpo šiem dieviem.[4]	642
	Udžungas Kulonas nacionālais parks	Bantena un Lampuna 6°45′0″S 105°20′0″E	1991	Daba	vii, x	Udžungas Kulonas nacionālais parks, kas atrodas Sumatras salas galējā dienvidrietumu daļā, ietver Udžungas Kulonas pussalu ar vairākām tuvāk esošajām salām un Krakatoa dabas rezervātu. Papildus dabas skaistumam un ģeoloģiskajai nozīmei, nacionālais parku veido arī lielas platības ar tropiskajiem lietus mežiem. Parka dzīvo vairākas apdraudētas augu un dzīvnieku sugas. No dzīvnieku sugām visapdraudētākā ir Javas degunradzis.[5]	608
	Sangiranas pirmatnējā vīrieša vieta	Centrālā Java 7°24′0″S 110°49′0″E	1996	Kultūra	iii, vi	Izrakumos Sangiranā no 1936. līdz 1941. gadam tika atklātas pirmās himinīdu fosilijas šajā apkārtnē. Vēlāk tika konstatētas kopumā 50 fosilijas — Meganthropus palaeo un Pithecanthropus erectus / Homo erectus — puse no visā pasaulē zināmajām hominīdu fosilijām. Sangirana ir viena no galvenajām vietām pasaulē, kas atspoguļo cilvēka evolūciju pēdēji 1,5 miljonu gadu periodā.[6]	593
	Lorenca nacionālais parks	Papua 4°45′0″S 137°50′0″E	1999	Daba	vii, ix, x	Lorenca nacionālais parks (ar platību 2 350 000 ha) ir lielākā aizsargājamā teritorija Dienvidaustrumāzijā. Tā ir vienīgā aizsargājamā teritorija pasaulē kurā iekļauts nepārtraukta teritorija no sniegotajām kalnu virsotnēm līdz tropiskajai jūras videi. Nacionālais parks atrodas uz divu kontinentālu plākšņu sadursmju vietas. Parka teritorijā ir arī vairākas fosilijas vietas, kas atspoguļo dzīvības evolūciju uz Jaungvinejas salas, kā arī aygsta līmeņa endēmismu un bioloģisko daudzveidību šajā reģionā.[7]
	Sumatras tropisko lietus mežu mantojums	Sumatra 2°30′0″S 101°30′0″E	2004	Daba	vii, ix, x	2,5 miljonus hektāru lielo Sumatras tropisko lietus mežu mantojumu veido trīs nacionālie parki: Gunauna Leizera nacionālais parks, Kerinci Seblatas nacionālais parks un Bukitas Barisana Selatana nacionālais parks. Aizsargājamā teritorija ir mājvieta 1000 augu sugām, tai skaitā 17 endēmiskām ģintīm; vairāk nekā 200 zīdītājižīdītāju sugām; 450 putnu sugām, no kurām 465 ir ieceļotāji un 21 suga ir endēmiska. No zīdītāju sugām 22 ir Āzijā dzīvojošas, un 15 sugas, kas nav atrodamas nekur citur pasaulē, piemēram, Sumatras orangutāns.[8] Sakarā ar neatļauto malumedniecību, nelikumīgo mežistrādi, lauksaimniecības iejaukšanos un ceļu būvniecības plāniem 2011. gadā šī vieta tika iekļauta kā UNESCO apdraudētais objekts.	1167
	Bali provinces kultūrainava: Subakas sistēma un Tri Hita Karana filozofijas izpausmes	Bali 8°20′0″S 115°0′0″E	2012	Kultūra	ii, iii, v, vi	Bali provinces kultūrainavu veido pieras rīsu terases un to ūdens tempļi ar kopējo platību 19 500 ha. Subaka ir kanālu un aizsprostu ūdenssaimniecības sistēma, kas datēta ap 9. gadsimtu. 18. gadsimtā ainavā iekļauts Karaliskais ūdens templis — Puratamanajuna, kas ir lielākais un visvairāk iespaidīgākā arhitektūras celtne uz salas. Subaka atspoguļo Tri Hita Karana filozofiju, kas apvieno garu, cilvēku pasauli un dabu. Šī filozofija ir veidojusies pēdējos 2000 gados starp Bali un Indiju. Subakas lauksaimniecības apūdeņošanas sistēma ir ļāvusi salas iedzīvotājiem kļūt par ražīgākajiem rīsu audzētājiem, neskatoties uz izaicinājumiem un blīvo apdzīvotību.[9]	1194

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Sumatras tropisko lietus mežu mantojums

Komodo nacionālais parks

Udžungas Kulonas nacionālais parks

Lorenca nacionālais parks

Borobuduras tempļu komplekss

Prambananas tempļu komplekss

Sangirans pirmatnējā vīrieša vieta

Bali provinces kultūrainava: Subakas sistēma un Tri Hita Karana filozofijas izpausmes

Vietas Indonēzijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Betunas Kerihunas nacionālais parks (Borneo pārrobežu lietus mežu mantojums)	Rietumkalimantāna 1°13′15″N 113°21′11″E	2004	Daba	viii, ix, x	1871
	Bunakenas nacionālais parks	Ziemeļsulavesi 1°35′0″N 124°39′0″E	2005	Daba	vii, viii, ix, x	2002
	Radža Ampatas salas	Rietumpapua 0°30′0″N 124°30′0″E	2005	Daba	vii, x	2003
	Takas Bonerates nacionālais parks	Dienvidsulavesi 6°16′0″S 120°54′0″E	2005	Daba	vii, viii, ix, x	2005
	Vakatobi nacionālais parks	Dienvidaustrumu Suvalesi 5°12′0″S 123°20′0″E	2005	Daba	vii, viii, ix, x	2006
	Deravanas salas	Austrumkalimantāna 2°15′0″N 118°25′0″E	2005	Daba	x	2007
	Toradžu tradicionālās apdzīvotās vietas	Dienvidsulavesi 2°36′0″S 119°22′0″E	2009	Kultūra	iv, v, vi	5462
	Bavomataluo vieta	Ziemeļsumatra 2°36′0″S 119°22′0″E	2009	Kultūra	i, iv, vi	5463
	Muara Takusa kompleksa vieta	Riau 0°20′20″N 100°38′24″E	2009	Kultūra	i, iv, vi	5464
	Muarodžambi tempļu komplekss	Džambi 1°24′0″S 103°2′0″E	2009	Kultūra	ii, iii, iv	5465
	Trovulana — bijusī Madžapahitas karalistes galvaspilsēta	Austrumjava 7°30′0″S 112°18′0″E	2009	Kultūra	i, v	5466
	Marosa-Pankepa aizvērsturisko alu vietas	Dienvidsulavesi 4°42′49″S 119°34′17″E	2009	Daba	ix	5467
	Sangkulirangas - Mangkahilatas Kartsa aizvēsturisko akmens zīmējumu teritorija	Austrumkalimantāna 0°59′16″N 117°58′48″E	2015	Kultūra	iii	6009
	Džakartas vecpilsēta (formāli Vecā Batāvija) un 4 aizjūras salas (Onrusta, Kelora, Cipira dan Bidadari)	Džakarta 6°12′0″S 106°49′0″E	2015	Kultūra	ii, iii, iv, v	6010
	Semarangas vecpilsēta	Centrālā Java 6°58′0″S 110°25′0″E	2015	Kultūra	ii, iv	6011
	Savahlunto senā ogļu ieguves pilsēta	Rietumsumatra 0°40′0″S 100°47′0″E	2015	Kultūra	ii, iv	6057
	Nagari Sidžundžunas tradicionālās apmetnes	Rietumsumatra	2015	Kultūra	iii, v	6059
	Bandas salu vēsturiskā un jūras ainava	Moluku 4°35′0″S 129°55′0″E	2015	Jaukti	iv, vi, x	6065

Atsauces

1. Indonēzija
2. Borobudur Temple Compounds, UNESCO
3. Komodo National Park, UNESCO
4. Prambanan Temple Compounds, UNESCO
5. Ujung Kulon National Park, UNESCO
6. Sangiran Early Man Site, UNESCO
7. Lorentz National Park, UNESCO
8. Tropical Rainforest Heritage of Sumatra, UNESCO
9. Cultural Landscape of Bali Province: the Subak System as a Manifestation of the Tri Hita Karana Philosophy, UNESCO