UNA—UNSO (Ukraiņu nacionālā asambleja—Ukraiņu nacionālā pašaizsardzība; ukraiņu: УНА-УНСО, Українська національна асамблея — Українська народна самооборона) ir lielākā (ar 8000 biedriem)[1] nacionālistu organizācija Ukrainā.
| UNA—UNSO УНА-УНСО | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Valerijs Bobrovičs |
| Dibinātājs |
Jurijs Šuhevičs Dmitro Korčinskis |
| Sauklis | Слава Нації — Смерть Ворогам! |
| Dibināta | 1990. gada 30. jūnijs |
| Pēctecis | Labējais sektors |
| Galvenā mītne |
 Kijiva, Ukraina |
| Laikraksts | Наша справа |
| Biedri (2006) | 8 000 |
| Ideoloģija |
Ukraiņu nacionālisms Antikomunisms |
| Mājaslapa | |
|
unso | |
| Partijas karogs | |
 | |
| UNSO | |
|---|---|
|
ukraiņu: УНСО Dalībnieki Piedņestras karā, Pirmajā Abhāzijas karā, Pirmajā Karabahas karā, Pirmajā Čečenijas karā, Kosovas karā, Eiromaidanā, Krievijas—Ukrainas karā (Donbasa karā, Krievijas 2022. gada iebrukumā) | |
|
UNSO karogs | |
| Darbība | 1991–pašlaik |
| Ideoloģija | |
| Vienības |
|
| Reģions | Ukraina |
| Daļa no | UNA—UNSO |
| Sabiedrotie | |
| Pretinieki |
|
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=spacer}
.svg){kind=small}
Kustības politiskais spārns Ukraiņu nacionālā asambleja (UNA) tika nodibināta 1990. gada 30. jūnijā, Ļvivā. Tās radītāji bija gados jauni cilvēki, kuri par savu mērķi uzskatīja cīņu par neatkarīgu Ukrainu. Tās pirmais vadītājs bija Dmitro Korčinskis. 1991. un 1992. gadā kustības biedri vairākkārt iesaistījās ielu kaujās ar krievu nacionālistiem dažādās Ukrainas vietās.
Neilgi pēc kustības rašanās tika nodibināts paramilitārais spārns, Ukraiņu nacionālā pašaizsardzība (UNSO), kurā iekļāvās ukraiņi, kuriem bija militāra pieredze Padomju armijā, tai skaitā Afganistānas karā. Pirmā karadarbības zona, kurā paramilitārā spārna kombatanti piedalījās, bija Piedņestras karš, kur viņi cīnījās separātistu pusē pret Moldovas armiju. 1993. gadā paramilitārā spārna kaujinieki izveidoja kaujas vienību, kura gruzīnu pusē cīnījās pret abhāziem, kurus atbalstīja krievi un čečeni, Pirmajā Abhāzijas karā. Šo vienību sauca "Argo".
1994. gada vēlēšanās 3 UNA—UNSO biedri tika ievēlēti Ukrainas parlamentā. Periodā no 1994. līdz 1997. gadam organizācijas biedri veica vairākas pret krieviem vērstas akcijas. Kustības kaujinieki pievienojās čečenu kaujiniekiem Pirmajā Čečenijas karā. Viņi uzstājās arī pret krievu popmūzikas zvaigžņu ierašanos Ukrainā, par nodalītas ukraiņu pareizticīgās baznīcas radīšanu.
1997. gadā Leonīda Kučmas valdība aizliedza UNA—UNSO. Kustības dalībnieki atbildēja ar ielu protestiem. Rezultātā tika arestēti apmēram 250 kustības dalībnieki. Kustības radītājs Dmitro Korčinskis arī tika arestēts. Drīz pēc tam viņš atstāja kustību. 1998. gadā atjaunojot kustību par vienu no tās līderiem kļuva Jurijs Šuhevičs, pazīstamā ukraiņu nacionālista Romāna Šuheviča dēls. 1998. gada vēlēšanās UNA—UNSO ieguva 0,39% balsu. 2000. un 2001. gadā organizācijas biedri atbalstīja pret Kučmu vērstos protestus. Oranžās revolūcijas laikā viņi atbalstīja Viktoru Juščenko.
Lielākais organizācijas biedru skaits bija apmēram 10 000. Lielākā daļa no viņiem bija jaunieši. Ideoloģiski organizācija uzstājās par radikālu ukraiņu nacionālismu, nacionāli orientētu ekonomiku un citām līdzīgām pamatnostādnēm. Kustībai ir savs karogs, himna[2] un citi atribūti.
Līderi
- 1990–1994 – Jurijs Šuhevičs, Dmitro Korčinskis
- 1994–1999 – Olehs Vitovičs
- 2002–? – Andrijs Škiļs
- 2005–? – Jurijs Šuhevičs
- 2015–2016 – Kostjantins Fuštejs
- 2016–? – Valerijs Bobrovičs[3]
Piedalīšanās karos
- Janvāra notikumi Lietuvā (1991)
- Augusta pučs (1991)
- Piedņestras karš Moldovā (1992. gada pavasaris-vasara)
- Pirmais Abhāzijas karš (1992–1993)
- Pirmais Kalnu Karabahas karš[4]
- Pirmais Čečenijas karš (1995–1996)
- Kosovas krīze (1998–1999)[5]
- Krievijas—Ukrainas karš (2014–pašlaik)
Piedņestra
Piedņestras kara laikā, UNA—UNSO biedri cīnījās kopā ar Piedņestras separātistiem pret Moldovas valdības spēkiem,[6] lai aizstāvētu lielo etnisko ukraiņu minoritāti Piedņestrā.[7] Vairāk nekā 50 UNSO biedri tika apbalvoti ar Piedņestras aizstāvja ordeni.
Karš Gruzijā
1993. gadā UNA—UNSO nosūtīja brīvprātīgos uz Abhāzijas—Gruzijas karu pret Abhāzijas separātistiem.[8][9] UNA—UNSO Argo vienība pievienojās Gruzijas pusei pret Krievijas atbalstītajiem Abhāzijas spēkiem, un daži brīvprātīgie pievienojās Gruzijas Jūras Kājnieku spēku Suhumi bataljonam. Kapteiņa Ustima vienība nepieļāva Krievijas spēku amfībiju uzbrukumu netālu no Suhumi, nogremdējot Krievijas militāro motorlaivu. Septiņi UNSO biedri gāja bojā netālu no Suhumi, un 30 locekļi saņēma Vahtanga Gorgasali ordeņa medaļu.
- Suhumi reids (1993. gada jūnijs)
- Apšaude Staruškinas ciematā (1993. gada 15. jūlijs)
- Uzbrukums Šromas ciematam (1993. gada 17. jūlijs)
- Khomi aizsardzība (1993. gada 4. oktobris)
- Samtredijas aizsardzība (1993. gada 17. oktobris)
Krievijas—Ukrainas karš
UNSO cīnās arī Krievijas—Ukrainas karā Ukrainas brīvprātīgo korpusa sastāvā[10] un Teritoriālās aizsardzības bataljonu 131. atsevišķajā izlūkošanas bataljonā "UNSO",[11][12] 1. izlūkošanas rotā "UNSO" un 55. "UNSO" bataljonā.[13] UNSO cīnās arī 2022. gada Krievijas iebrukumā Ukrainā.[14]
Ideoloģija un tēls
Ukraiņu nacionālā asamblejas—Ukraiņu nacionālā pašaizsardzības 1994. gada partijas programmā Kijiva bija iecerēta kā jauna, panslāvu, austrumu militārā bloka centrs.[7] Starptautiskās drošības eksperts Endrjū Makgregors (Andrew McGregor) 2006. gadā sacīja, ka UNA—UNSO "vislabāk varētu raksturot kā ietekmīgu margināļu kustību" un ka "tās lielā atpazīstamība atspēko tās ierobežoto biedru skaitu".[1] Organizācijas himna ir Лишайся, мила, не плач, кохана, dziesmas Bella ciao pavadījumā.[2]
Piezīmes un atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
