Turpinājuma karš

Turpinājuma karš (somu: jatkosota, zviedru: fortsättningskriget) bija Ziemas kara turpinājums Otrā pasaules kara laikā, kurā Somijai līdz 1941. gada septembrim izdevās atgūt Padomju Savienībai zaudētās teritorijas un iekarot lielāko daļu no Karēlijas austrumu daļas, kuru tā atkal zaudēja 1944. gadā.

Turpinājuma karš
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes
Somu karavīri VT nocietinājumu līnijā padomju Viborgas-Petrozavodskas ofensīvas laikā 1944. gada jūnijā
Datums 1941. gada 25. jūnijs – 1944. gada 19. septembris Vieta Somija, Karēlija, un Murmanskas apkārtne Iznākums Padomju Savienības uzvara Maskavas pamiers (1944) Teritoriālās izmaiņas Petsamo rajons pievienots PSRS Porkala pussala izīrēta uz 12. gadiem
Karotāji
Somija Trešais reihs Flotes atbalsts: Fašistiskā Itālija	PSRS Gaisa atbalsts: Lielbritānija
Komandieri un līderi
Risto Riti Karls Gustavs Mannerheims Aksels Airo Ēriks Heinrihs Lenarts Ošs Nikolaus fon Falkenhorsts Eduards Dītls Lotārs Renduličs	Josifs Staļins Markjans Popovs Valerjans Frolovs Kirils Mereckovs Mihails Hozins Leonīds Govorovs
Spēks
450 000–700 000 Somi[1] 67 000–214 000 Vācieši[2] 2000 Igauņu brīvprātīgie 1000 Zviedru brīvprātīgie 99 Itāļu flotes personāls 550 lidmašīnas	450 000–650 000 padomju karavīri 1506 tanki 1382 lidmašīnas[6]
Zaudējumi
Somi 63 200 nogalināti vai pazuduši[7][8] 158 000 ievainoti[7] 2370–3500 sagūstīti[9] 182 lidmašīnas[10] 225 000 kopējie zaudējumi Nav ieskaitīti civilpersonu upuri Vācieši 23 200 nogalināti vai pazuduši 60 400 ievainoti 84 000 kopējie zaudējumi[8] Nav ieskaitīti civilpersonu upuri	250 000–305 000 nogalināti vai pazuduši 575 000 medicīniskie zaudējumi (ieskaitot 385 000 ievainoti un 190 000 slimi) 64 000 sagūstīti[11] 697 tanki[12] 1600 lidmašīnas[13] 890 000–944 000 kopējie zaudējumi Nav ieskaitīti civiliedzīvotāju upuri, tādi kā Ļeņingradas blokāde

Somijas karte ar Turpinājuma karā iekaroto Karēlijas austrumu daļu (1942—1944).

Norise

Neilgi pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 25. jūnija rītā 460 PSRS bumbvedēji un iznīcinātāji šķērsoja Somijas robežu un bombardēja tās pilsētas. Parikalas tuvumā Somijā iebruka Sarkanās armijas sauszemes karaspēka vienības. PSRS oficiāli apgalvoja, ka uzlidojumi esot bijuši preventīvi paredzēti pret vācu tehniku somu lidlaukos, taču neviens lidlauks netika bombardēts. Somijas parlaments paziņoja, ka Somija ir spiesta sākt aizsardzības karu.

Pēc Turpinājuma kara beigām 1944. gadā Somija bija spiesta vēlreiz atdot PSRS Karēlijas austrumu daļu un maksāt kontribūcijas.^[14]

Atsauces

1. Kinnunen, Kivimäki, 173. lpp.
2. Ziemke, 2002, 9, 391–393. lpp.
3. Jokipii, 1999, 301. lpp.
4. Kirchubel, 2013, 151. lpp.
5. Kovalevsky, N. F. (2009). "Боевой состав Красной Армии и Военно-морского флота СССР на 22 июня 1941 года". Veidne:Ill [Military Historical Journal (VIZH)] (6): 3—8.
6. Number found by adding number of 700 aircraft present in the eight aviation divisions in the Soviet Air Forces in the Northern Front^[3] and the 682 aircraft in the Red Banner Baltic Fleet.^[4][5]
7. Kinnunen, Kivimäki, 172. lpp.
8. Nenye, Munter, 320. lpp.
9. Timo Malmi. «Jatkosodan suomalaiset sotavangit». In Jari Leskinen, Antti Juutilainen. Jatkosodan pikkujättiläinen (somu) (1st izd.). Werner Söderström Osakeyhtiö, 2005. 1022–1032. lpp. ISBN 9510286907.
10. «History of the Finnish Air Force». Ilmavoimat. Skatīts: 2023. gada 23. jūlijs. The Air Force lost 182 aircraft destroyed in action or otherwise damaged beyond repair
11. Leskinen, Juutilainen, 1036. lpp.
12. Jowett, Snodgrass, 14. lpp.
13. Nikunen, Talvitie, 349. lpp.
14. timenote.info