Turovas-Pinskas kņazi

Turovas-Pinskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Turovas, vēlāk Pinskas valdnieki tagadējās Baltkrievijas teritorijas dienvidu daļā. Turovas kņazi pārvaldīja stratēģiski svarīgo Pripetes upes ūdensceļu no Kijivas uz Polijas zemēm, tādēļ Kijivas lielkņazi tradicionāli par kņaziem centās iecelt savus dēlus. Sākotnēji kņazi valdīja Turovas pilī, bet no 12. gadsimta Pinskas pilī.

Pēc Kijivas lielkņazu varas novājināšanās 12. gadsimta vidū izveidojās suverēna Jurjeviču dinastija, kas valdīja pār Turovas un Pinskas zemēm. Šajā laikā izveidojās Kļeckas, Sluckas-Kopiļas, Dubrovicas dalienu kņazistes, kurās valdīja savi kņazi.

1239. gadā Turovas-Pinskas kņazisti pakļāva Galīcijas-Volīnijas kņazs Daniels Romanovičs, bet 1320. gadā Lietuvas valdnieks Ģedimins to iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā.

1556. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts pārveidoja Pinskas kņazisti par Pinskas stārastiju.

Kijivas lielkņazu vietvalži

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā.

• 988.—1015.: Svjatopolks Vladimirovičs (Святополк Владимирович) - Kijivas lielkņaza Vladimira Svjatoslaviča dēls. 1015.—1016. un 1018.—1019. gadā atradās Kijivas lielkņaza tronī.
• ap 1045.—1054.: Izjaslavs Jaroslavičs (Изяслав Ярославич) - Kijivas lielkņaza Jaroslava Vladimiroviča (Gudrā) dēls. 1054.—1068., 1069.—1073. un 1077.-1078. gadā atradās Kijivas lielkņaza tronī.

Izjaslaviči

• 1078.-1087.: Jaropolks Izjaslavičs (Ярополк Изяславич) - Kijivas lielkņaza Izjaslava Jaroslaviča dēls. Valdīja Volīnijā un Turovā.
• 1088.-1093.: Svjatopolks Izjaslavičs (Святополк Изяславич) - Kijivas lielkņaza Izjaslava Jaroslaviča dēls. 1093.—1113. gadā atradās Kijivas lielkņaza tronī.
• 1094.-1104.: Vjačeslavs Jaropolkovičs (Вячеслав Ярополкович) - Turovas kņaza Jaropolka Izjaslaviča dēls.
• ap 1104. — 1118.: Jaroslavs Svjatopolkovičs (Ярослав Святополчич) - Turovas kņaza Svjatopolka Izjaslaviča dēls, Volīnijas kņazs (1100—1118).
• ap 1118. — 1123.: Bračislavs Svjatopolkovičs (Брячислав Святополкович) - Turovas kņaza Svjatopolka Izjaslaviča dēls.

Vladimira Vsevolodoviča (Monomaha) pēcnācēji

• ap 1125.—1132., 1134.—1142., 1143.—1146.: Vjačeslavs Vladimirovičs (Вячеслав Владимирович) - Kijivas lielkņaza Vladimira Vsevolodoviča (Monomaha) dēls. 1139. gadā un 1150.-1154. gadā atradās Kijivas lielkņaza tronī.
• 1132.: Vsevolods Mstislavičs (Всеволод Мстиславич) - Novgorodas kņazs, Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča dēls.
• 1132.-1134.: Izjaslavs Vladimirovičs (Изяслав Владимирович)
• 1142. un 1154.: Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович) - Kijivas lielkņaza Vsevoloda Oļgoviča dēls. Vēlāk viņš 1174., 1176.—1181., 1181.—1194. gadā pats atradās Kijivas lielkņaza tronī.
• 1146.: Jaroslavs Izjaslavičs (Ярослав Изяславич) - Kijivas lielkņaza Izjaslava Mstislaviča dēls. 1174.—1175. gadā atradās Kijivas lielkņaza tronī.
• 1150.-1151. gadā Andrejs Jurjevičs (Bogoļubskis) (Андрей Юрьевич Боголюбский) - Kijivas lielkņaza Jurija Vladimiroviča (Dolgorukija) dēls.
• 1155.-1157.: Boriss Jurjevičs (Борис Юрьевич) - Kijivas lielkņaza Jurija Vladimiroviča (Dolgorukija) dēls.

Suverēnie Turovas-Pinskas kņazi (Jurjeviči)

• 1157.-1166.: Jurijs Jaroslavičs (Юрий Ярославич) - Pinskas kņazs, agrākā Turovas un Volīnijas kņaza Jaroslava Svjatopolkoviča dēls, kuru Kijivas lielkņazs Jurijs Vladimirovičs (Dolgorukijs) iecēla par Turovas kņazu. Pēc 1158. gada nepakļāvās Kijivas lielkņaziem.
• 1167. - pēc 1170.: Ivans Jurjevičs (Иван Юрьевич) - kņaza Jurija Jaroslaviča dēls.
• pēc 1170.-1190.: Svjatopolks Jurjevičs (Святополк Юрьевич) - kņaza Jurija Jaroslaviča dēls.
• 1190.-1195.: Gļebs Jurjevičs (Глеб Юрьевич) - kņaza Jurija Jaroslaviča dēls.
• 1195.—1223.: Andrejs Ivanovičs (Андрей Иванович) - kņaza Ivana Jurjeviča dēls, 1195.-1207. gadā valdījis kopā ar tēvu. Nogalināts pēc krievu sakāves Kalkas kaujā.
• pēc 1223.: Vladimirs Svjatopolčičs (Владимир Святополчич) - kņaza Svjatopolka Jurjeviča dēls
• līdz 1228.: Rostislavs Gļebovičs (Ростислав Глебович Пинский) - kņaza Gļeba Jurjeviča dēls
• 1228.-1235. Mstislavs Fjodors Gļebovičs (Михаил Глебович Пинский) - kņaza Gļeba Jurjeviča dēls

Zelta Ordas vasaļi

• ap 1262.: Fjodors Vladimirovičs (Феодор Владимирович)
• līdz 1292.: Jurijs Vladimirovičs (Юрий Владимирович)
• ap 1292.: Demids Vladimirovičs (Демид Владимирович)
• pēc 1292.: Dmitrijs Jurjevičs

Lietuvas dižkunigaišu vasaļi

Turova un Pinska pēc inkorporācijas Lietuvas sastāvā 1389. gada kartē.

Narimanta dinastija

• ap 1346.-1348.: Narimants (Narimantas), kristītais vārds - Gļebs, Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls.
• pēc 1348.: Mihails Narimanta dēls (Mikalojus Narimantaitis, Михаил Наримунтович)
• Vasīlijs Mihaila dēls (Василий Наримунтович)
• pirms 1398. - pēc 1410.: Jurijs Vasīlija dēls (Юрий Наримунтович, Jerzy Nos Wasylewicz Narymuntowicz)
• pirms 1440. - 1471.: Jurijs Semjona dēls (Юрий Семёнович Пинский, Jerzy Semenowicz)

Pēdējie kņazi

• 1471.–1501.: Marija Oļelkoviča, dzimusi Gastolda (Марыя Алелькавіч, Мария Гаштольд, Maria Olelkowicz)
• 1501.–1521.: Fjodors Jaroslavičs (Фёдор Иванович Ярославич, Fiodor Iwanowicz Jarosławicz)