Trīsstūris (zvaigznājs)

Trīsstūris jeb Trijstūris (latīņu: Triangulus) ir ziemeļu puslodes zvaigznājs. Zvaigznājā ir 19 zvaigznes, kas spožākas par 6. redzamo zvaigžņlielumu un tādēļ saskatāmas ar neapbruņotu aci. Tomēr neviena no šī nelielā zvaigznāja (78. no 88 pēc izmēra) zvaigznēm nav spožāka par 3. zvaigžņlielumu, tādēļ zvaigznājs nav viegli pamanāms. Trīs spožākās tā zvaigznes veido šaurleņķa trijstūri, pateicoties kam tas arī ieguvis savu vārdu.

Trīsstūris

Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski):	Tri
Nosaukums (latīniski)	Triangulum
Rektascensija:	2 h
Deklinācija:	+30°
Zvaigznāja platība:	132 kv. grādi. (78. vieta)
Galvenās zvaigznes:	3
Zvaigznes ar eksoplanētām:	3
Spožas zvaigznes:	0
Tuvās zvaigznes:	0
Spožākā zvaigzne:	β Tri (3m)
Tuvākā zvaigzne:	δ Tri (35,4 ly)
Mesjē kataloga objekti:	1
Meteoru plūsmas:
Robežzvaigznāji	Andromeda Zivis Auns Persejs
Redzams Latvijā	rudenī
Redzams platuma grādos no +90° līdz −60°

Vēsture

Zvaigznājs pašlaik zināmajās Eiropas debesu kartēs ieviests 2. gadsimtā, Klaudija Ptolemaja darbā Almagests, kas lielā mērā bāzēts uz mūsdienās zudušajiem Hiparha datiem. Jau pirms viņiem tā zvaigznes bijušas zināmas feniķiešiem un krētiešiem.

Babilonijas zvaigžņu katalogos šis zvaigznājs tika apvienots ar Andromēdas Gammu un saukts par "Arklu", jo Trīsstūra parādīšanās debesīs Divupē februārī iezīmēja aršanas darbu sākumu.^[1]

Grieķi nosauca Trīsstūri par Deltotonu (Δελτωτόν), pamatojoties uz trīsstūra līdzību grieķu burtam "delta". Vēlāk grieķiem parādījās arī versija, ka tas līdzinās Sicīlijai.^[2]

Arābi Trīsstūra zvaigznes dēvējuši par Mutallu, bet senie ebreji — par Šālīšu, atbilstoši tālaika trīsstūrainam mūzikas instrumentam.

Ķīnieši Trīsstūra daļu debesīs apvienoja ar Andromēdas Gammu un nosauca šo figūru par "Debesu Lielo ģenerāli".^[2]

Astronoms Jans Hevēlijs XVII gadsimtā no Trīsstūra atdalīja atsevišķu Mazā Trīsstūra zvaigznāju, bet šī ideja neguva popularitāti un mūsdienās šāda zvaigznāja nav.^[3]

Spožākās zvaigznes

Tabulā uzskaitītas 10 spožākās zvaigznes Trīsstūra zvaigznājā pēc redzamā spožuma.

Nosaukums	Baiera apzīmējums	Saīsināts nosaukums	Redzamais spožums	Absolūtais spožums	Attālums (ly)	Spektra klase	Piezīmes
Trīsstūra Bēta	β	β Tri	3,00	0,09	124	A5III	Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents - ļoti tuva F klases zvaigzne.
Ras al-Mutalla	α	α Tri	3,42	1,95	64	F6IV	Saucas arī Motala. Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents — ļoti tuva M klases zvaigzne.
Trīsstūra Gamma	γ	γ Tri	4,03	1,24	118	A1Vnn
Trīsstūra Delta	δ	δ Tri	4,84	4,66	35	G0V	Fizikālā dubultzvaigzne, otrais komponents — ļoti tuva K klases zvaigzne.
Trīsstūra Jota	ι	ι Tri	4,94	0,08	305	F5V comp SB	Četrkārša zvaigžņu sistēma.
Trīsstūra 14	-	14 Tri	5,15	−0,25	391	K5III	Maiņzvaigzne.
Trīsstūra 7	-	7 Tri	5,25	0,48	293	A0V
Trīsstūra 10	-	10 Tri	5,29	0,13	350	A2V
Trīsstūra 12	-	12 Tri	5,29	1,90	155	F0III
Trīsstūra 15	-	15 Tri	5,38			M3III	Maiņzvaigzne.

Citi objekti

Zvaigznājā atrodas Trīsstūra galaktika, kura, tāpat kā mūsu galaktika, pieder pie Vietējās galaktiku grupas un ir viena no lielākajām tajā.

Atsauces

1. Rogers, John H. (1998). "Origins of the Ancient Constellations: I. The Mesopotamian Traditions". Journal of the British Astronomical Association. 108: 9–28. Bibcode:1998JBAA..108....9R.
2. Allen, Richard Hinckley (1963) [1899]. Star Names: Their Lore and Meaning (Reprint ed.). New York, New York: Dover Publications Inc. pp. 414–15. ISBN 0-486-21079-0.
3. Allen, Richard Hinckley (1963) [1899]. Star Names: Their Lore and Meaning (Reprint ed.). New York, New York: Dover Publications Inc. pp. 417. ISBN 0-486-21079-0.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīsstūris.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)