From Wikipedia, the free encyclopedia
2018. gada Tour de France bija 105. Tour de France velobrauciens, kas norisinājās no 2018. gada 7. līdz 29. jūlijam. Sacensību starts notika Vandejas departamentā, Luāras reģionā.[1] Šajā reģionā notika paša pirmās Tour de France sacensības 1903. gadā. Līdz šim Luāras reģionā starts bija noticis deviņas reizes, piecas no kurām bijušas Vandejā.
| |||
Sacensību informācija | |||
Sacensības | 105. Tour de France | ||
Kategorija | 2018. gada UCI Pasaules tūre 2.UWT | ||
Posmi | 21 | ||
Datumi | 2018. gada 7. – 29. jūlijs | ||
Distance | 3 351 km | ||
Valstis | Francija Spānija | ||
Starts | Noirmoutier-en-l'Île | ||
Finišs | Parīze | ||
Komandas | 22 | ||
Braucēji startā | 176 | ||
Braucēji finišā | 145 | ||
Vidējais ātrums | 40,234 km/h | ||
Official site | Official site | ||
Rezultāti | |||
Uzvarētājs | Geraints Tomass (Team Sky) | ||
Otrais | Toms Dimulēns (Team Sunweb) | ||
Trešais | Kriss Frūms (Team Sky) | ||
Punkti | Peters Sagans (Bora-Hansgrohe) | ||
Kalnu karalis | Žiljēns Alafilips (Quick-Step Floors) | ||
Jaunais braucējs | Pjērs Latūrs (AG2R La Mondiale) | ||
Cīnītājs | Denjels Mārtins (UAE Team Emirates) | ||
Komanda | Movistar Team | ||
◀2017 | 2019▶ | ||
Dokumentācija |
Tūre sākās nedēļu vēlāk kā ierasts, lai nepārklātos ar 2018. gada FIFA Pasaules kausu.[2]
Sacensībās pirmo reizi uzvarēja Geraints Tomass no Team Sky. Toms Dimulēns (Team Sunweb) bija otrais, bet Tomasa komandas biedrs un četrkārtējais tūres čempions Kriss Frūms trešais.
Atklāšanas posmā uzvarēja Fernando Gavirija no Quick-Step Floors, kļūstot par pirmo kopvērtējuma līdera dzeltenā krekliņa valkātāju. Nākamajā posmā vadību pārņēma Peters Sagans (Bora–Hansgrohe). Trešā posma komandu braucienā uzvarēja BMC Racing Team, kopvērtējuma vadībā izvirzot savu braucēju Gregu Van Avermātu. Līdera krekliņu viņš noturēja astoņas dienas līdz otrajam augsto kalnu posmam, kad posma uzvarētājs Tomass pārņēma vadību. To viņš noturēja līdz pat sacensību beigām, kļūstot par pirmo Velsas sportistu, kas uzvarējis kopvērtējumā. Tā rezultātā Team Sky un arī britu braucēji bija uzvarējuši sešās no pēdējām septiņām tūrēm (sākot no 2012. gada).
Sagans sesto reizi uzvarēja punktu klasifikācijā, Žiljēns Alafilips (Quick-Step Floors) uzvarēja kalnu klasifikācijā, bet Pjērs Latūrs no AG2R La Mondiale jauno braucēju ieskaitē. Komandu klasifikācijā pārākā bija Movistar Team, bet UAE Team Emirates braucējs Denjels Mārtins tika atzīts par visu sacensību cīnītāja balvas ieguvēju.
Atšķirībā no iepriekšējām sacensībām, 198. dalībnieku vietā bija 176 braucēji, stājoties spēkā jauniem UCI noteikumiem, kuri samazināja katras komandas dalībnieku skaitu no 9 uz 8.[3]
Tika paziņots, ka pirmajos deviņos posmos trijiem braucējiem, kuri pirmie šķērsos katrā posmā norādītu kilometru, tiks piešķirtas trīs, divas un viena bonusa sekunde. Tas ietekmēja kopvērtējumu, bet ne punktu klasifikāciju.
Tā kā Tour de France bija UCI Pasaules tūres sacensības, visas 18 UCI WorldTeam komandas tika ielūgtas un dalība tām bija obligāta. 6. janvārī sacensību organizators Amaury Sport Organisation (ASO) nosauca četras UCI profesionālās kontinentālās komandas, kas saņēmušas uzaicinājumu piedalīties sacensībās. Tās bija Francijas komandas Cofidis, Direct Énergie, Fortuneo–Samsic un Beļģijas komanda Wanty–Groupe Gobert; visas tās jau iepriekš bija startējušas šajās sacensībās.[4] Komandu prezentācija notika 5. jūlijā, divas dienas pirms atklāšanas posma Larošā pie Jonas.[5]
Jaunie UCI noteikumi samazināja katras Lielās tūres komandas dalībnieku skaitu no 9 uz 8, tāpēc kopējais dalībnieku skaits bija 176, ierasto 198 vietā.[6][7] 35 no dalībniekiem tūrē startēja pirmoreiz.[8] Braucēji pārstāvēja 30 valstis. Septiņām valstīm bija vairāk kā 10 pārstāvji: Francijai (35), Beļģijai (19), Nīderlandei (13), Itālijai (13), Spānijai (11) un Vācijai (11).[7] Vidējais braucēja vecums bija 29,37 gadi,[9] sākot ar 21 gadu veco Eganu Bernalu (Team Sky) un beidzot ar 40 gadus veco Franko Pellicoti (Bahrain–Merida).[10][11] Mazākais vidējais vecums bija Groupama–FDJ komandai, bet lielākais Bahrain–Merida.[12]
WorldTeam komandas (18)
|
Pilns maršruts tika paziņots 2017. gada 17. oktobrī.[13] Kopējā sacensību distance 3351 kilometri bija īsākā 21. gadsimtā.[14][15]
Posms | Datums | Maršruts | type | Posma garums (km) | Uzvarētājs | Kopvērtējuma līderis |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | 7. jūlijs | Noirmoutier-en-l'Île – Fontenay-le-Comte | 201 | Fernando Gavirija | Fernando Gavirija | |
2 | 8. jūlijs | Mouilleron-Saint-Germain – Laroša pie Jonas | 182,5 | Peters Sagans | Peters Sagans | |
3 | 9. jūlijs | Šolē – Šolē | 35,5 | BMC Racing Team | Gregs Van Avermāts | |
4 | 10. jūlijs | La Baule-Escoublac – Sarzo | 195 | Fernando Gavirija | Gregs Van Avermāts | |
5 | 11. jūlijs | Lorjāna – Kempēra | 204,5 | Peters Sagans | Gregs Van Avermāts | |
6 | 12. jūlijs | Bresta – Mīrdebretaņa | 181 | Denjels Mārtins | Gregs Van Avermāts | |
7 | 13. jūlijs | Fužēra – Šartra | 231 | Dilans Grūnevegens | Gregs Van Avermāts | |
8 | 14. jūlijs | Drē – Amjēna | 181 | Dilans Grūnevegens | Gregs Van Avermāts | |
9 | 15. jūlijs | Arras citadel – Rubē | 156,5 | Džons Degenkolbs | Gregs Van Avermāts | |
10 | 17. jūlijs | Ansī – Le Grand-Bornand | 158,5 | Žiljēns Alafilips | Gregs Van Avermāts | |
11 | 18. jūlijs | Albērvila – La Rosière | 108,5 | Geraints Tomass | Geraints Tomass | |
12 | 19. jūlijs | Bourg-Saint-Maurice – Alpduēza | 175,5 | Geraints Tomass | Geraints Tomass | |
13 | 20. jūlijs | Le Bourg-d'Oisans – Valansa | 169,5 | Peters Sagans | Geraints Tomass | |
14 | 21. jūlijs | Saint-Paul-Trois-Châteaux – Manda | 188 | Omars Fraile | Geraints Tomass | |
15 | 22. jūlijs | Mijo – Karkasona | 181,5 | Magnuss Korts Nilsens | Geraints Tomass | |
16 | 24. jūlijs | Karkasona – Bagnères-de-Luchon | 218 | Žiljēns Alafilips | Geraints Tomass | |
17 | 25. jūlijs | Bagnères-de-Luchon – Col de Portet | 65 | Nairo Kintana | Geraints Tomass | |
18 | 26. jūlijs | Trie-sur-Baïse – Po | 171 | Arno Demārs | Geraints Tomass | |
19 | 27. jūlijs | Lurda – Larēna | 200,5 | Primožs Rogličs | Geraints Tomass | |
20 | 28. jūlijs | Saint-Pée-sur-Nivelle – Espeleta | 31 | Toms Dimulēns | Geraints Tomass | |
21 | 29. jūlijs | Uila – Parīze | 116 | Aleksanders Kristofs | Geraints Tomass |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Avoti: ProCyclingStats Cycling Archives |
Punktu klasifikācijas
|
Kalnu karaļa klasifikācija
|
Jauno braucēju ieskaite
|
Komandu klasifikācija
|
Sacensībās Trek–Segafredo komandas sastāvā startēja latviešu braucējs Toms Skujiņš.[16] Piektajā posmā Skujiņš saņēma cīnītāja balvu un kļuva par līderi "kalnu karaļa" klasifikācijā, kļūstot par pirmo Latvijas sportistu, kurš Tour de France ieguvis kādu no līdera krekliņiem.[17] Šo pozīciju viņš saglabāja līdz Tour de France desmitajam posmam. Velobrauciena 15. posmā T. Skujiņš ieņēma 5. vietu, vienlaikus palīdzot finišēt trijniekā komandas līderim Baukem Mollemam. Šis sasniegums bija augstākais latviešu riteņbraucējiem pasaules nozīmīgākajā velobraucienā kopš 2003. gada, kad tādā pašā vietā posmā bija finišējis Romāns Vainšteins.[18] T. Skujiņam izdevās sasniegt velobrauciena beigas, noslēgumā ieņemot 82. vietu.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.