Telegrāfs (grieķu: tele (τηλε) — 'tālu' un γραφειν — 'rakstīt') ir sistēma ziņojumu (telegrammu) pārraidei attālumā. Pārraidāmie ziņojumi tiek kodēti, izmantojot kādu no kodējumiem. Kodējumam jābūt zināmam abām pusēm — gan sūtītājam, gan saņēmējam. Saņēmējs saņemto telegrammu dekodē sākumziņojumā.
Telegrammu pārraidei ir tikuši izmantoti dažādi paņēmieni - dūmi, gaisma, elektrība, radioviļņi.
Optiskais telegrāfs telegrammas pārraidei izmanto gaismas signālus. Tie var būt dūmi, ugunskuri, karodziņi utt.
Viens no pirmajiem bija mēģinājums savienot sūtītāju ar saņēmēju ar daudziem vadiem, tā lai katrs vads atbilstu savam alfabēta burtam.[1]
1832. gadā Pāvels Šilings izgudroja elektromagnētisko telegrāfu.[2]
1833. gadā Getingenē, Vācijā Karls Frīdrihs Gauss kopā ar Vilhelmu Vēberu uzbūvēja pirmo praktiski pielietojamo telegrāfu.[3]
Telegrāfs sastāvēja no spoles, kuru varēja pārvietot starp diviem magnētiem, tādējādi inducējot EDS. Spole ar elektriskās līnijas palīdzību tika savienota ar galvanometru otrajā galā.
1844. gadā tika atklāta līnija starp Baltimoru un Vašingtonu ASV, kurā izmantoja Morzes aparātus.[4]
1871. gadā tika atklāta līnija Maskava—Vladivostoka (12000 km).[4]
Francūzis Žans Moriss Emils Bodo (Jean-Maurice-Émile Baudot) pirmais realizēja vairāku telegrammu vienlaicīgu noraidīšanu pa vadiem, izmantojot dažādas frekvences.[4]
Morzes telegrāfs
Pārraidei telegrāfists izmantoja telegrāfa atslēgu. Nospiežot atslēgu, saslēdzas elektriskā ķēde, atlaižot — atslēdzas. Ķēdes otrajā galā, caur līniju, tika pieslēgts elektromagnēts, kurš strāvas plūšanas laikā piespiež zīmuli papīra lentei. Lentei slīdot ar konstantu ātrumu, uz tās veidojas svītru un punktu secība, kura atspoguļo telegrāfa atslēgas darbību.
Morzes pielietoto svītriņu-punktu kodējumu sāka saukt par Morzes ābeci.
Bodo kodējums
Auga pieprasījums pēc telegrammām. Morzes telegrammām katra burta pārraidei vajadzēja vairākas telegrāfista rokas kustības. Morzes ābecē dažādi burti sastāv no dažāda simbolu (punktiņu un svītriņu) skaita. Ž.M.E. Bodo izgudroja 5 bitu kodu, kurš vēlāk kļuva par starptautisku standartu. Sākotnēji Bodo aparātam bija 5 taustiņi un telegrāfistam vajadzēja spiest attiecīgajai zīmei atbilstošo taustiņu kombināciju, vēlāk tika radīti telegrāfa aparāti, kuriem bija burtu taustiņi un Bodo kodu tie sastādīja paši. Arī uztverošajā galā sāka lietot drukas ierīces, kuras dekodēja Bodo kodu un drukāja burtu veidā.
Radiotelegrāfisti telegrammas, kodētas Morzes ābecē, uztvēra ar dzirdi. Nospiesta telegrāfa atslēga ieslēdz radioraidītāju, savukārt uztvērējā šajā laikā ir dzirdams pīkstiens. Cilvēka dzirde spēj izdalīt (sadzirdēt) derīgo "pīkstienu" ļoti lielu trokšņu apstākļos. Šā iemesla dēļ vēl 1980. gados PSRS armija izmantoja Morzes ābeci radiotelegrāfijā.[5] Arī radio sportisti plaši lietoja radiotelegrāfu, lai sazinātos savā starpā.
Mūsdienās telegrāfu pilnībā izkonkurējuši citi sakaru veidi, tādi kā e-pasts. Taču kādreiz telegrāfs bija ātrākais informācijas nosūtīšanas veids.
Pa telegrāfu varēja nosūtīt apsveikumus (atklātnes bija sanumurētas, pa telegrāfu pārraidīja apsveikuma tekstu un atklātnes numuru, otrajā galā tekstu uzrakstīja vai uzdrukāja uz atbilstošā parauga atklātnes un piegādāja adresātam) vai veikt naudas pārvedumus.
Telegrammu sūtīšana ir pieejama arī mūsdienās, Latvijas Pastā.[6]
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
