From Wikipedia, the free encyclopedia
Sergejs Jēgers (dzimis 1979. gada 28. janvārī, Jelgavā) ir latviešu dziedātājs, kontrtenors. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.[1]
| Sergejs Jēgers | |
|---|---|
 Sergejs Jēgers dzied Rundāles pilī | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1979. gada 28. janvārī Jelgava, Latvijas PSR |
| Žanri | opermūzika, klasiskā mūzika |
| Nodarbošanās | dziedātājs |
| Darbības gadi | 2000- pašlaik |
Dzimis Jelgavā, bērnību pavadījis Vilces pagastā. Māte gājusi bojā autokatastrofā, Sergeju un trīs viņa brāļus un māsas uzaudzinājusi vecmamma.[2] Mācījās Rīgas mūzikas internātskolā, studēja J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur 2003. gadā ieguva bakalaura grādu, bet 2005. gadā absolvēja maģistratūru Kārļa Zariņa vadībā. Paralēli mācījās arī Bāzeles Senās mūzikas akadēmijā Schola Cantorum Basiliensis pie profesora Andreasa Šolla. Strādāja par mūzikas audzinātāju dienas aprūpes centrā Saule (1997-1999) un bērnu namā Vita (1996-2005).
Regulāri koncertē kopš 2001. gada. 2003. gadā debitēja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves A. Rubinšteina operā Dēmons. Piedalījās vēl vairāku citu operu uzvedumos kā arī lielas formas darbu atskaņojumos, kuru vidū G. F. Hendeļa "Mesija", A. Vivaldi "Gloria" u.c.[3]
2005. gadā kā vienīgais kontrtenors ierindojās 25 finālistu vidū un ieguva 6. vietu prestižajā Britu raidsabiedrības BBC konkursā "Pasaules dziedātājs" 2005 Velsā (Cardiff Singer of the World 2005). 2006. gadā izdeva savu pirmo soloalbumu Ave Musica, bet 2007. gadā kopīgu albumu Duende ar saksafonistu Arti Gāgu. 2009. gadā Sergejs Jēgers izdeva trešo albumu "Dziesmiņās remdējos" - latviešu tautas dziesmu apdares Raimonda Tigula aranžijā ko dziedātājs ieskaņoja kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Māri Sirmo.
Paralēli mūzikas karjerai 2009. gadā kļuva par docētāju Latvijas Mūzikas akadēmijas senās mūzikas klasē un vokālajā nodaļā. Kopš 2012. gada ir Rotari kluba Rīdzene biedrs.
2018. gada 3. maijā saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par "Par nopelniem kultūrā, daudzveidīgu radošo ieguldījumu mūzikā".[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
