From Wikipedia, the free encyclopedia
Senās Ēģiptes iedzīvotāji ticēja, ka bez pasaules, kurā viņi dzīvo, pastāv vēl dievu pasaule. Ēģiptieši domāja, ka dievi ir pārāki par viņiem. Dievi nosaka visu cilvēka dzīvi, ir viņam labvēlīgi un pasargā no nelaimēm. Dievi spēja būt arī bargi un sodīt cilvēkus, ja viņi pienācīgi tos negodināja.
Senajā Ēģiptē tāpat kā Divupē pastāvēja daudzdievība. Ēģiptieši godināja ap divtūkstoš dievu. Viņi pielūdza dievu dzīvnieku, puscilvēku — pusdzīvnieku un cilvēku izskatā. Kā divupieši, tā ēģiptieši bez dieviem pielūdza arī Sauli un ūdeni.
Ēģiptieši pielūdza dievus kaķa, govs, lauvas, čūskas, vanaga un citu dzīvu būtņu veidolā. Ūdens dzīļu dievu viņi iedomājās kā krokodilu vai cilvēku ar krokodila galvu. Pazemes dievu, mirušo aizbildni Anubiusu zīmējumos attēloja kā melnu šakāli vai cilvēku ar šakāļa galvu. Svētie dzīvnieki — vanags un klija.
Visā Ēģiptē pielūdza Sauli. Spožā Saule pie zilajām debesīm, kas rītos pacēlās virs apvāršņa un vakaros nogrima aiz tā, likās noslēpumaina un varena. No Saules nāca siltums, kas bija nepieciešams kā druvām, tā dārziem un visai dzīvajai radībai. Sauli godināja dieva Ra veidolā, kas piepilda ar visu dzīvību. Ēģiptieši iedomājās, ka Ra valda pār citiem dieviem tāpat, kā faraons pār savu tautu. Viņš bija dievu tēvs, "visa esošā radītājs", kā to dēvēja senie ēģiptieši. Viņiem likās, ka dienā Ra laivā peld pa debess Nīlu, lejot savu dzīvinošo siltumu pār zemi. Vakarā Ra pa vārtiem iebrauc aizsaulē un kuģo pa zemes Nīlu. Tur Ra cīnās ar tumsas spēkiem, lai no rīta atkal parādītos virs pamales.
Vēlāk Ra aizēnoja kāds cits saules dievs — Amons, ko sāka dēvēt par Amonu-Ra. Līdzīgi dieviem, ēģiptieši pielūdza arī faraonu. Viņi domāja, ka faraons ir Saules dieva Ra dēls, tā dieva dēls, kurš dod zemei gaismu, siltumu un auglību. Amonam-Ra cēla tempļus, pielūdza un godināja to.
Visā zemē godināja arī Nīlas zemes aizbildni, auglības un augu valsts dievu Ozīrisu. Viņu, galvenokārt, pielūdza kā mirušo piemiņas dievu un mirušo aizvadītāju līdz pēcnāves valstībai. Ēģiptieši ticēja, Ozīriss esot iemācījis cilvēkiem kopt zemi, daudzus amatus un mākslu. Viņa sievu sauca Izīda. Izīda bija auglības dieviete , sievietes un ģimenes sargātāja.
Mājokļus, ko cēla dieviem, sauca par tempļiem. Templī bija novietota dieva statuja. Ēģiptieši domāja, ka dieva dvēsele mīt šajā statujā. Tā visu redz un dzird. Tempļa galvenajā daļā, kur atradās dieva statuja, drīkstēja ieiet tikai priesteri un faraons. Viskrāšņākie un vislielākie bija galveno dievu tempļi. Visvarenāko templi uzcēla Augšēģiptē Karnakā dievam Amonam.
Tempļus aprūpēja dievu kalpotāji — priesteri. Galveno dievu priesteri bija ļoti ietekmīgi. 2.gt. vidū p. m.ē. liela nozīme valsts dzīvē bija Amona priesteriem. Amona-Ra priesteri jutās tik vareni, ka dažkārt nepakļāvās faraonam.
Ap 1419. gadu p. m.ē. par faraonu kļuva 14 gadu vecais Amenhoteps IV. Līdz jaunā faraona pilngadībai bija jāgaida vēl divi gadi, tādēļ šajā laikā Amenhoteps valdīja tikai augstmaņu un priesteru aizbildniecībā. Jaunais faraons ne tikai baidījās no priesteriem, bet arī ienīda viņus. Kad Amenhoteps sasniedza pilngadību, viņš nolēma darīt galu Amona-Ra priesteru varai. Faraons domāja, ka to varēs panākt, pasludinot, ka visā pasaulē jāpielūdz tikai viens dievs, kuru izraudzītu viņš pats. Visu pārējo dievu, tajā skaitā Amona-Ra, godināšana tiktu aizliegta. Tas likvidētu Amona-Ra un citu dievu priesteru varu. Par šo vienīgo dievu Amenhoteps pasludināja Saules disku dievu Atonu. Ēģiptieši Atonu attēloja kā sauli ar stariem, kas sniedzas pretī zemei. Staru gali veidoja cilvēka plaukstas. Staru plaukstas katru dienu sasildīja un noglāstīja katru dzīvu radību, tīrumus un dārzus. Vienlaikus Atons bija tāls un nesasniedzams. "Tu esi tālu, bet tavi stari skar zemi," teikts himnā Atonam. Šī ticība bija līksma un dzīvespriecīga. Faraons lika visos uzrakstos izdzēst Amona vārdu. Viņš izmainīja arī savu vārdu, jo Amenhoteps nozīmē "Amons apmierināts". Viņš pieņēma Ehnatona vārdu. Tas nozīmē "Atonam tīkamais". Faraons uzcēla arī jaunu, modernu galvaspilsētu Ahetatonu — "Atona apvārsni".
Ehnatona ieviestie pārkārtojumi nepastāvēja ilgi, pārējo dievu, īpaši Amona-Ra, priesteri nepavisam negribēja zaudēt savu varenību un ietekmi valstī, bet tauta bija pieradusi pie daudzdievības. Turklāt Ehnatons valdīja pārāk īsu laiku, lai nostiprinātu jauno ticību. Viņš nomira ap 1400. gadu p. m.ē. Pēc viņa valdīja znots, jauniņais Tutanhatons ("Atona dzīvais attēls") . Tutanhatonam nācās piekāpties Amona-Ra priesteriem. Viņš mainīja savu vārdu un kļuva par Tutanhamonu ("Amona dzīvais attēls") . Atona godināšanu pilnīgi likvidēja 14. gs vidū p. m.ē. Kāds šā laika uzraksts piedraud: "Lai sargās tas, kurš pacels roku pret tevi, Amon!" Iedzīvotāji pameta Ahetatonu. No visiem uzrakstiem izdzēsa Atona vārdu. Ēģiptieši atgriezās pie agrāko laiku ticības.
Lai dvēselei būtu "mājoklis", ķermeni vajadzēja saglabāt, pasargājot no sairšanas. To panāca ar mumificēšanu. Ķermeni piesūcināja ar īpašu sāļu šķidrumu, darvu, eļļām un smaržvielām. Pēc tam to kaltēja un satina neskaitāmos linaudekla autos. Tā radās mūmija. Mūmiju ielika šķirstā, bet to vēl vairākos citos šķirstos. Sagatavošanās ilga kādas 70 dienas. Tas izmaksāja ļoti dārgi, un to varēja atļauties tikai valdnieks un bagātie augstmaņi. Tāda mūmija varēja saglabāties ļoti ilgi.
Lai pasargātu šķirstā jeb sarkofāgā guldītās faraonu mūmijas, tām cēla varenas kapenes. Tās bija īstas "mājas mūžībai". Kopā ar mūmiju kapenēs lika visu dzīvei nepieciešamo. Gadu gaitā laupītāji kapenes izlaupīja. Lai nodrošinātos pret laupītājiem, tika ierīkotas viltus ejas, dziļas akas, maskēti slazdi, bet tas viss līdzēja maz.
Sākotnēji faraoni savas "mājas mūžībai" cēla kā milzīgas piramīdas. Grandiozākās no tām vēl šodien redzamas Gīzā, netālu no Kairas. Tās ir valdnieka Heopsa, Hefrēna un Mikerīna piramīdas. Pēc 47 gadsimtiem valdnieka Heops piramīdai nodrupusi tikai pati smaile. Tā bija varenākā no visām piramīdām. Tās augstums senatnē bija — 146 m, katras malas garums — 230 m. Tā salikta no 2 300 000 akmens bluķiem, kur katra smagums sasniedz 2,5 t. Faraona Heopsa piramīdu esot cēluši 20 gadu (pēc Hērodota). Par piramīdām teica: "Viss uz zemes baidās no laika, bet laiks baidās no piramīdām." Lai šādu piramīdu uzceltu, bija jāsadzen darbā desmitiem tūkstošu zemnieku, amatnieku un vergu.
2.gt. p.m. ē. pārstāja celt piramīdas. Valdnieku kapenes sāka būvēt klintīs vai pazemē. Faraonu un viņu milzīgo kapeņu lauku dēvē par Valdnieku ieleju. Tā atrodas Nīlas kreisajā krastā Augšēģiptē. Te izveidojās milzīga "mirušo kapsēta". Kapeņu daudzās telpas bija piepildītas ar līdzdotām lietām. Vienā no telpām bija novietots faraona šķirsts ar mūmiju.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senās Ēģiptes mitoloģija.Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
