Dzimtas varenība saruka pēc zaudējuma Lietuvas cīņā pret karaļa Augusta II Stiprā atbalstītājiem Lielais Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā. 1768. gadā Polijas-Lietuvas Seims Sapjehu dzimtas piederīgajiem piešķīra kņazu titulu, ko atzina Austrijas Impērija (1836 un 1840), vēlāk arī Krievijas Impērija (1874 un 1901). Pēc piedalīšanās Novembra sacelšanās notikumos Krievijas Impērijas varas iestādes atņēma Sapjehu dzimtas īpašumus.
Sapjehu dzimta par savu ciltstēvu uzskatīja lietuviešu bajāru Sungailu (miris ap 1433). Tomēr ģenealoģiski dzimta ir izsekojama līdz Lietuvas dižkunigaišaKazimira IV rakstvedim Simonam Sopiham (1441-1449) un viņa dēliem Bogdanam un Ivanam, no kuriem cēlušies divi dzimtas atzari.
Bogdana dēls Ivans Sapjeha (ap 1480—1546) bija Vitebskas vaivads (1520—1541) un Podlahijas vaivads (no 1529). Sūtnis pie Maskavas lielkņaza (1508, 1531—1532, 1536).
Ivana mazdēls Leons Sapjeha (1557—1633) izvirzījās Stefana Batorija valdīšanas laikā, kad viņš bija Lietuvas lielsekretārs (1580). Sigismunda III valdīšanas laikā bija Lietuvas lielkanclers (1589-1623), Viļņas vaivads (1621), Lietuvas lielhetmanis (1623).
Ivans Sapjeha (krievu: Ивашка Сапежич; ap 1450—1517) bija Lietuvas sūtnis pie Romas pāvesta (1491, 1501), Maskavas lielkņaza (1497-1499, 1503) un Livonijas ordeņa mestra (1502). Sigismunda I valdīšanas laikā bija Lietuvas dižunigaitijas lielsekretārs (1506), Vitebskas vaivads (1511—1514) un Podlahijas vaivads (1514), kur ieguva plašus zemes īpašumus.
Ivana Sapjehas dēls Pāvils Sapjeha (ap 1490—1579) bija Podlahijas vaivads (1556—1558) un Navahrudakas vaivads (1558—1579), piedalījās Livonijas karā.
Pāvila Sapjehas dēls Nikolajs Sapjeha (ap 1545—1599) bija Minskas vaivads (1576—1588), Brestas vaivads (1588) un Vitebskas vaivads (1588—1599).