Rikavas baznīca
Romas katoļu baznīca Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Rikavas pagasta centrā Rikavā. Viena no izcilākajām vēlīnā klasicisma sakrālajām celtnēm Latgalē.[2] Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[3]
| Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Rikavas katoļu baznīca | |
  Rikavas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Rikavas pagasts, Rikava |
| Koordinātas | 56°37′30″N 27°02′32″E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1829 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Rinalds Stankēvičs |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | klasicisms |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1829 |
| Specifikācija | |
| Garums | 23 m |
| Platums | 11,50 m |
| Būvmateriāli | mūra |
Vēsture
Pirmā baznīca Rikavā tika būvēta 18. gadsimta otrajā pusē, tā bija koka celtne, ko uzcēla par Viļānu un Rikavas muižkunga Miķeļa Rika[4] līdzekļiem. Dievnamu aprūpēja Viļānu baznīcas bernardiešu mūki un tas atradās ceļa Viļāni — Bikava malā, starp Rēzeknes un Liužas upēm.
Pašreizējo dievnamu uzcēla 1829. gadā par muižkunga Antonija Rika[5] līdzekļiem un tas veltīts dievišķās providences jeb apredzības godam.[6]
Eksterjers
Baznīca ir doriešu stilā celta, apmesta un kaļķiem krāsota mūra ēka ar cinka skārda jumtu. Tai virs priekšējās fasādes ir mazs tornītis, kurā atrodas viens zvans. Ieejas durvis no gala, sāniem un no sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko ieslēdz mūra žogs. Netālu no baznīcas atrodas Rikavas kapsēta, kurā apbedīti vairāki priesteri — Klements Tarvids,[7] Jānis Višņevskis,[8] Jānis Garjānis, Simons Missunas un atrodas Riku dzimtas kapliča _ vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[9]
Interjers
Dievnams ir viennavas celtne ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas ir mazliet izliekti un apmesti. Kora telpās atrodas senas ērģeles[10] ar zvaniem. Ir divas sakristejas, kuras kalpo par ģērbkambari un noliktavu.
Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas Dievmātes glezna "Assumpta in coelis". Kreisās puses altārī ir liela Jēzus Sirds altārglezna, bet labajā — Svētā Antona glezna. Sānu altāri un ambons izvietots aiz dievgalda. Baznīcas liturģiskais inventārs ir saglabāts ļoti labā stāvoklī, aplūkojamas bagātīgi izšūtas altāra segas. Labajā pusē, pie Svētā Antona altāra redzama akmens plāksne ar uzrakstu, zem kuras atrodas dievnama cēlāja Antonija Rika kaps.[11]
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Stankēvičs.[1] Sākotnēji draudzi apkalpoja Viļānu bernardīni. Par to, kad Rikava kļuva par draudzes baznīcu, informācijas nav, bet pēc 1850. gada Mogiļevas bīskapa Holovinska reģistra spriežot, draudze tolaik jau pastāvējusi. Draudzei ir piecas kapsētas — Rikavas, Prūšu, Murānu, Zirgkolna un Jukstu.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Antona diena, Dieva Apgādības svētki, Svētās Terēzes svētki, Jaunavas Marijas ieņemšanas svētki un Vissvētākās Jēzus Sirds diena. Iecienītas draudzē ir rudens atlaidas, kas tiek sauktas par "Pupinu".
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
