Raučua

Raučua (krievu: Раучуа, čukču: Равчыван), arī Boļšaja Baraņiha (Большая Бараниха) vai Raučuvana (Раучуван), ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, plūst pa Čukotkas autonomā apvidus teritoriju. Nosaukums cēlies no čukču valodas Равчыван un tiek dažādi tulkots kā ‘kalnu kazu upe’, ‘vieta pēc uzvaras pār nometni’ vai ‘šaura, kā izurbta vieta’.^[2]

Raučua
Raučuas ieleja
izteka ieteka Rādīt kartē "Čukotkas autonomais apvidus" ieteka Rādīt kartē "Krievija"
Izteka	Iļirņejas skrausts 67°42′53″N 168°57′45″E
Ieteka	Austrumsibīrijas jūra 69°30′09″N 166°43′11″E
Baseina valstis	Krievija
Caurteces valstis	Krievija
Garums	323 km
Iztekas augstums	1450 m
Ietekas augstums	0 m
Vidējā caurtece	110 m³/s
Gada notece	3,47[1] km³
Baseina platība	15 400 km²
Galvenās pietekas	Naglojnivēma, Konevāma
Raučua Vikikrātuvē

Sākas no Iļirņejas skrausta, plūst ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā pa Biļibinas un Čaunas rajonu teritoriju. Augštecē plūst cauri Raučuvagitgina ezeram, pēc tam šķērso Raučuas grēdu un noplūst Čaunas zemienē. Kopējais garums 323 km.^[3] Ietek Austrumsibīrijas jūrā pa vairākām attekām. Lielākās pietekas ir Naglojnivēma un Konevāma, abas labās. Sniega un lietus barošanas režīms.^[4] Aizsalst oktobrī, ledus iziet maijā. Upes lejtecē dabas liegums.

Upes krasti neapdzīvoti, vidustecē līdz 1999. gadam pastāvēja zeltraču ciemats Baraņiha, ko slēdza nerentabilitātes dēļ. Upes grīvā atrodas Raučuas ciemats, kurā atrodas faktorija un Raučuas polārstacija.^[5]

Atsauces

1. Вода России. Раучуа
2. Леонтьев В. В., Новикова К. А. Топонимический словарь Северо-Востока СССР
3. Поиск по данным государственного водного реестра. Река Раучуа (Раучуван, Бол. Бараниха)
4. Определение "Раучуа" в Большой Советской Энциклопедии
5. Труднодоступная станция МГ-2 РАУ-ЧУА