Rūdolfs Lindiņš

Rūdolfs Lindiņš (1887. gada 11. decembris — 1942. gada 16. aprīlis) bija Latvijas politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts.

Rūdolfs Lindiņš
1. un 2. Saeimas deputāts
Amatā 1922. gads — 1928. gads
Satversmes sapulces deputāts
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris
Dzimšanas dati	1887. gada 11. decembrī Līgatnes pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija)
Miršanas dati	1942. gada 16. aprīlī (54 gadu vecumā) Usoļlags, KPFSR (tagad  Krievija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Mazinieku partija

Biogrāfija

Dzimis 1887. gada 11. decembrī Līgatnes pagasta "Jānēnos" lauksaimnieku ģimenē.^[1][2]

Pēc pamatskolas beigšanas nolicis eksāmenu kadetu korpusā Pēterburgā. Pēc tam 4 gadus studējis Psihoneiroloģiskā institūta Juridiskajā nodaļā.^[2] 1913. gadā par politisko darbību izsūtīts uz Oloņecas guberņu. 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā. 1916. gadā slimības dēļ no dienesta atbrīvots, līdz Februāra revolūcijai 1917. gadā dzīvojis Pēterburgā. Piedalījies mazinieku organizācijā, rediģējis strādnieku avīzi.^[2]

1918. gadā atgriezies Latvijā. 1919. gada rudenī kļuvis par Latvijas Republikas pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli. 1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) saraksta, taču drīz pēc ievēlēšanas līdz ar vairākiem citiem LSDSP deputātiem atšķēlies un piedalījies Mazinieku partijas izveidē.^[2]

1921. gadā bijis zemkopības ministra biedrs, kā arī Centrālās zemes ierīcības komisijas loceklis. Vēlāk ievēlēts 1. Saeimā (1922) un 2. Saeimā (1925). Bijis laikraksta "Laukstrādnieks" redaktors.^[2]

1941. gada jūnija deportācijās ticis izsūtīts uz Krievijas PFSR. Miris 1942. gada 16. aprīlī Usoļlagā.^[1]

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis — 3. šķira Nr.140 (1927. g.)^[3]