Aigara Grauba 2007. gada vēsturiskā filma From Wikipedia, the free encyclopedia
"Rīgas sargi" ir Latvijā uzņemta vēsturiska filma par 1919. gada novembra notikumiem Latvijas brīvības cīņu laikā. Filma uzņemta no 2004. līdz 2007. gadam īpaši filmas uzņemšanas vajadzībām uzceltā kinopilsētā Cinevilla. "Rīgas sargi" jau piektajā tās rādīšanas nedēļā kļuva par skatītāko latviešu filmu, kas tapusi pēc neatkarības atgūšanas, kad to bija noskatījušies vairāk nekā 123 000 skatītāju.[3]
Rīgas sargi | |
---|---|
Režisors | Aigars Grauba |
Producents | Andrejs Ēķis |
Scenārija autors |
|
Galvenajās lomās | |
Mākslinieks | Mārtiņš Milbrets |
Montāža | Līga Pipare |
Izdošana |
|
Ilgums | 118 minūtes |
Valsts | Latvija |
Valoda | latviešu |
Budžets | 2 197 496 Ls[1] |
Kopējie ienākumi | 328 592,63 Ls [2] |
IMDb profils |
Pirmais pasaules karš ir beidzies. Mārtiņš pēc daudziem gadiem, kas pavadīti karojot svešumā, atgriežas Latvijā pie līgavas Elzas. Viņš nenojauš, ka izšķirīgā cīņa — gan par Elzas sirdi, gan par jaundibināto Latvijas valsti — vēl tikai priekšā. Vācu karaspēks krievu virsnieka Pāvela Bermonta vadībā grasās sagrābt Rīgu, un šķiet, ka vienīgā Latvijas cerība iepretī vācu pārspēkam ir sabiedroto valstu atbalsts. Taču Mārtiņš ar saujiņu drošsirdīgo ir gatavs cīnīties. Rīgas sargu varonība nostiprina ticību Latvijas valstij gan pašu zemē, gan ārvalstīs.
Andreja Ēķa producēto filmu uzņēma studija Platforma Filma. Filmas budžets bija 2 197 496 latu, tā kļuva par visu laiku dārgāko Latvijas kinolenti. Lielāko daļu finansējuma veidoja valsts dotācija: 493 000 latu no Nacionālā kinocentra, 100 000 latu no Kultūrkapitāla fonda, 536 611 latu no Rīgas domes.[4] Daļu no līdzekļiem — 100 000 latu — valdība no privatizācijas ieņēmumiem piešķīra speciāli dekorāciju gatavošanai. Tērpu sagatavošana vien izmaksāja 70 000 latu.[5]
Scenārija pamatā bija Andra Kolberga grāmata "Pulkstenis ar atpakaļgaitu". Mainoties Andreja Ēķa un Aigara Graubas prasībām, scenārijs tika vairākkārt pārrakstīts. Līdz 2004. gada oktobrim Kolbergs radīja četrus scenārija variantus,[6] tomēr beigās izstājās no filmas veidošanas. Pēc Kolberga scenārija rakstīšanā piedalījās Valentins Jemeļjanovs, Lisa Eihorne, kā arī paši Ēķis un Grauba.[7] Kā izteicās Andris Kolbergs 2011. gadā, ar gatavo filmu viņš nav apmierināts.[8]
Līdz 2007. gada 4. decembrim filmu noskatījās 96 601 skatītājs, radot 201 904 latu ienākumus.[9] Līdz 2008. gada februāra sākumam skatītāju skaits bija pieaudzis līdz 175 tūkstošiem, kases ieņēmumi bija 328 592,63 lati.[2]
Filmas autori atzina, ka pilnīgi precīzi atainot vēsturiskos faktus neesot bijis iespējams. Filmā ir šādas neprecizitātes:
2015. gada novembrī izdota grāmata par filmu un tās tapšanu "Rīgas sargi. Laika stāsti".[11]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.