Pusleģendārie Zviedrijas karaļi

Pusleģendārie Zviedrijas ķēniņi bija zviedru vikingu kungi, par kuriem vēstīts ziemeļnieku sāgās (sagokungar) un hronikās, ko sarakstījuši Beovulfs, Rimberts, Brēmenes Ādams un Saksis Gramatiķis.

Inglingu/Scilfingu dinastija

• Egils (5. gs. beigas — 6. gs. sākums)
• Otars (Ohthere) (6. gs. sākums)
• Ale (Onela) (6. gs. sākums)
• Adils (Eadgils) (ap 530. — ap 575.)
• Estens (Östen) (6. gs. beigas)
• Selve (Sölve) (6. gs. beigas)
• Ingvars (6. gs. beigas)
• Anunds (7. gs. sākums)
• Ingjalds (6. gs. vidus)

Ivara Vidfamnes dinastija

• Ivars Vidfamne (ap 655. — ap 695.), pakļāvis arī līvus un igauņus
• Haralds Hildetands (ap 705. — 750.), arī dāņu ķēniņš, krita Brovallas kaujas laikā
• Sigurds Rings (ap 750. — ap 770.) vadīja zviedru un to sabiedroto karaspēku Brovallas kaujā
• Ragnars Lodbroks (ap 770. — ap 785.)
• Estens Beli (Östen Beli) (8. gs. beigas)

Munso dinastija (Sigurda Ringa pēcnācēji)

• Bjorns I (Björn Ironside)
• Eriks Bjornsons (9. gs. sākums)
• Eriks Refilsons (9. gs. sākums)
• Anunds Uppsale (9. gs. sākums)
• Bjorns II (Björn at Hauge) (ap 829. — ap 831.)
• Olofs I (9. gs. vidus), ap 854. gadu mēģināja pakļaut kuršus
• Eriks Anundsons (Eriks Emundsons, 9. gs. vidus), pakļāvis somus, karēļus un kuršus
• Rings, ap 910.— ap 940.)
• Eriks Ringsons (ap 940— ap 950.)
• Emunds Eriksons (10. gs. vidus)
• Bjorns III Eriksons (10. gs. beigas)
• Olofs II Bjornsons (10. gs. beigas)

Skatīt arī

• Zviedrijas karaļi