pilsēta Ukrainā From Wikipedia, the free encyclopedia
| Pripjata | ||
|---|---|---|
| apgabala pilsēta | ||
| Припять | ||
 | ||
| ||
.svg)  Pripjata | ||
 Pripjata | ||
| Koordinātas: 51°24′20″N 30°03′25″E | ||
| Valsts |
 Ukraina | |
| Apgabals |
 Kijivas apg. | |
| Dibināta | 1970 | |
| Iegūts pilsētas statuss | 1979 | |
| Evakuēti iedzīvotāji | 1986 | |
| Iedzīvotāji (2019)[1] | ||
| • kopā | 0 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indekss | nav | |
| Tālruņu kods | +380 4499[2] | |
| Mājaslapa |
pripyat | |
 Pripjata Vikikrātuvē | ||
Pripjata (ukraiņu: Прип'ять) ir pamesta apgabala pakļautības pilsēta Kijivas apgabalā Ukrainā, netālu no Baltkrievijas robežas, Pripetes upes krastā. Pilsētu sāka veidot ap 1970. gadu reizē ar Čornobiļas AES celtniecības sākumu atomelektrostacijas darbinieku izmitināšanai. Pilsētai bija otrs neoficiāls nosaukums "Atompilsēta" (Атомград[3]). Pilsētas statusu Pripjata ieguva 1979. gadā. Līdz 1986. gada kodolkatastrofai tajā dzīvoja aptuveni 50 000 iedzīvotāju. 1986. gada 26. aprīlī Čornobiļas atomelektrostacijā notika lielākā tehnogēnā katastrofa cilvēces vēsturē, kā rezultātā visus pilsētas iedzīvotājus nācās evakuēt radioaktīvā piesārņojuma dēļ.
Pirms atomelektrostacijas avārijas Pripjata bija augoša pilsēta ar attīstītu infrastruktūru. Pripjatā dzīvoja galvenokārt Čornobiļas AES strādājošie, pēc kodolkatastrofas lielākā daļa no evakuētajiem cilvēkiem kļuva par invalīdiem saņemtās radiācijas dēļ, daudzi neilgi pēc evakuācijas nomira no staru slimības, vēl vairāk nomira vēlāk ar vēzi. PSRS valdība neļāva rakstīt patieso bojāgājušo nāves cēloni, to parasti aizstājot ar sirds apstāšanos.
Līdz galam neuzbūvētais Pripjatas atrakciju parks kļuvis par vienu no avārijas simboliem.[4]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
