Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)

Pirmais karagājiens uz Sontaganu notika 1210./1211. gada ziemā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās viņu sabiedrotie Gaujas un Daugavas līvi un leti, ko vadīja Rūsiņš, Kaupo, Ninnus un Dabrelis, kā arī Pleskavas krievi. Karagājiens notika caur bīskapam pakļauto Metsepoles novadu gar jūru uz tam kaimiņos esošo Sontaganas novadu.

Šis raksts ir par 1211. gada karagājienu uz Sontaganu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sontaganu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pirmais karagājiens uz Sontaganu
Daļa no Livonijas krusta kariem
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens notika no Rīgas, Turaidas un Cēsīm uz Sontaganu (kartē - Piejūras zemes LÄÄNEMAA dienvidu daļa)
Datums 1211. gada sākums Vieta Sontagana Iznākums Tika izpostīts Sontaganas novads
Karotāji
Sontaganas un citu Ridalas novadu karavīri	Rīgas krustneši, līvu un letu karavīri, Zobenbrāļu ordenis, Pleskavas karavīri
Komandieri un līderi
Ridalas novadu vecākie	Cēsu Bertolds, Rūsiņš, Kaupo, Ninnus, Dabrelis

Krusta karotāji četrās dienās ieņēma Mālinnas pili un vēl trīs citas pilis, izlaupīja Sontaganu un tās kaimiņu novadus. Atbildes karagājienā igauņi iebruka Mestepolē, bet bez kaujas atkāpās pārspēka priekšā ^[1].

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari

Atsauces

1. «Indriķa hronika XIV. 10.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. maijā. Skatīts: 2015. gada 7. aprīlī.