From Wikipedia, the free encyclopedia
Pentode (grieķu: pente — pieci + (elektr)ods) — elektronu lampa ar pieciem elektrodiem — anodu, karsējamu katodu un trim tīkliņiem — vadīšanas (stūrēšanas) tīkliņu, ekrāntīkliņu un bremztīkliņu. Pentode ir tetrodes uzlabots variants, kam novērsts sekundārās emisijas efekts jeb dinatronefekts.
Lai arī tetrožu raksturlielumi bija daudz labāki nekā triodēm — tām bija labākas pastiprināšanas spējas, maza parazītiskā kapacitāte, stabila darbība radiofrekvencēs — tetrodēm bija arī savi trūkumi, kādu nebija pat triodēm. Viens no trūkumiem — tā kā ekrāntīkliņa potenciāls, lai varētu iegūt lielu pastiprinājumu, ir visai augsts, tad, pastiprinot maiņstrāvu, anodspriegums brīžiem ir zemāks par ekrāntīkliņa spriegumu un ekrāntīkliņa ķēdē plūst samērā liela strāva (ekrāntīkliņš sāk darboties kā anods), kas izkropļo anoda voltampēru raksturlīkni. Otrs, vēl lielāks trūkums — tetrodē elektronu plūsmas ātrums anoda tuvumā ir tik liels, ka tie izsit no anoda citus elektronus, kas lido uz pozitīvi lādēto ekrāntīkliņu. To sauc par sekundāro emisiju jeb dinatronefektu. Ievietojot starp ekrāntīkliņu un anodu vēl vienu tīkliņu, kam pievada negatīvu potenciālu, šie trūkumi tika novērsti. Tā kā šis tīkliņš bremzē nevēlamo elektronu plūsmu, to nosauca par bremztīkliņu jeb antidinatrona tīkliņu.
Pirmās pentodes ieviesa Bernhards Telegens 1926. gadā. Pentodes tika plaši pielietotas līdz pat tranzistoru izgudrošanai un vēl ilgi pēc tam.
Pentodes uzbūve līdzīga triodes un tetrodes uzbūvei, bet tai starp ekrāntīkliņu un anodu atrodas vēl viens papildus elektrods — bremztīkliņš. Tam ir vēl lielāks diametrs un vijuma solis nekā stūrējošajam un ekrāntīkliņam. Papildus tīkliņam mēdz būt atsevišķs izvads, bet dažkārt bremztīkliņu savieno ar katodu tieši lampas balona iekšpusē — tad tam automātiski ir negatīvs potenciāls, kas vienāds ar spriegumu uz katoda (tomēr šādām lampām ir mazākas pielietošanas iespējas).
Pentodēm ar pagarinātu raksturlīkni (varimī) stūrējošais tīkliņš ir ar mainīgu vijuma soli.
Pentodes apzīmējums shēmās |
---|
Pentodes darbības princips ir līdzīgs tetrodes un triodes darbības principam, bet bremztīkliņam tiek pievadīts negatīvs potenciāls, kas novērš parazītisko elektronu pretplūsmu.
Pentodes spēj darboties visai augstās frekvencēs, jo parazītiskā starpelektrodu kapacitāte tām ir maza, savukārt iekšējā pretestība — liela. Tām ir arī augsts lietderības koeficients. Pentodes nav īsti piemērotas skaņas pastiprināšanai, jo tām spektrā ir samērā liels trešās harmonikas īpatsvars, kas cilvēka ausij nav patīkams.
Pentodes agrāk plaši lietoja radiotehnikā, taču šobrīd tās ir aizstājuši pusvadītāji.
Mūsdienās tās galvenokārt izmanto pastiprinātāju jaudas pakāpēs (Hi End skaņas, elektroģitāru, raidītāju) un priekšpastiprinātāju ķēdēs. Pentodes izmantošanu skaņas priekšpastiprinātājos ierobežo lielais paštrokšņu līmenis tās lielās iekšējās pretestības dēļ. Taču pentodes spēj darboties daudz augstākās frekvencēs (mazās starpelektrodu kapacitātes, attiecīgi mazāka Millera efekta dēļ), līdz ar to radiofrekvenču lampu tehnikā priekšpastiprinātājos pamatā izmanto pentodes. Lielā pastiprinājuma dēļ pentodes var izmantot mikrofonu pastiprinātājos.
Šobrīd (21. gadsimta sākumā) plaši izmanto un arī ražo šādas pentodes (un to analogus):
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.