Pārdabiskums

Pārdabiskums ir parādību vai būtņu īpašība, kas nav pakļauta dabas likumiem.

"Svētais Pēteris mēģina iet pa ūdeni" (1766), Fransuā Bušē glezna

Pārdabiskums ir attēlots folkloras un reliģiskos kontekstos,^[1] taču tas var būt arī kā skaidrojums laicīgajos kontekstos, piemēram, māņticībai vai ticībai paranormālām parādībām.^[2] Šo terminu attiecina uz nefiziskām būtnēm, piemēram, eņģeļiem, dēmoniem, dieviem un spokiem. Tas ietver arī apgalvotās spējas, ko iemieso vai nodrošina šīs būtnes, tostarp maģiju, psihokinēzi, levitāciju, gaišredzību un ekstrasensoro uztveri.

Naturālisma filozofija apgalvo, ka nekas neeksistē ārpus dabas pasaules, un tāpēc pārdabiskiem apgalvojumiem pieiet ar skepsi.^[3]