Pārdabiskums

Pārdabiskums ir parādību vai būtņu īpašība, kas nav pakļautas dabas likumiem.

"Svētais Pēteris mēģina iet pa ūdeni" (1766), Fransuā Bušē glezna

Pārdabiskums ir attēlots folkloras un reliģiskos kontekstos,^[1] taču tas var būt arī kā skaidrojums laicīgajos kontekstos, piemēram, māņticībai vai ticībai paranormālām parādībām.^[2] Šo terminu attiecina uz nefiziskām būtnēm, piemēram, eņģeļiem, dēmoniem, dieviem un spokiem. Tas ietver arī apgalvotās spējas, ko iemieso vai nodrošina šīs būtnes, tostarp maģiju, psihokinēzi, levitāciju, gaišredzību un ekstrasensoro uztveri.

Naturālisma filozofija apgalvo, ka nekas neeksistē ārpus dabas pasaules, un tāpēc pārdabiskiem apgalvojumiem pieiet ar skepsi.^[3]

Atsauces

1. Diana Pasulka, Jeffrey Kripal. «Religion and the Paranormal». Oxford University Press blog. Oxford University Press, 2014. gada 23. novembris.
2. Loek Halman. «8. Atheism And Secularity In The Netherlands». In Phil Zuckerman. Atheism and Secularity Vol.2: Gloabal Expressions. Praeger, 2010. ISBN 9780313351839.
3. «Naturalism». Internet Encyclopedia of Philosophy. University of Tennessee.