agrīns kristiešu teologs Aleksandrijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Origens (grieķu: Ὠριγένης, Ōrigénēs) jeb Origens Adamantijs (grieķu: Ὠριγένης Ἀδαμάντιος, Ōrigénēs Adamántios; 184/185–253/254),[1] bija agrīns kristiešu teologs un ražīgs rakstītājs. Askēts un Baznīcas tēvs. Origens grieķu valodā komentēja un apcerēja svētos rakstus. Viņa darbi mūsdienās reizēm vērtēti kā tekstuālais kriticisms, ekseģēze, hermeneitika, filozofija vai arī sludināšana.
| ||||||||||||
|
Vulgātas autors Hieronims nosaucis Origenu par "lielāko baznīcas vadītāju pēc apustuļiem," bet vairāki Origena viedokļi tika apstrīdēti, un Katoļu baznīca viņu neiecēla svēto kārtā, jo viņa darbi nesakrita ar apustuļu, īpaši Pāvila un Jāņa, mācību. Viņa mācības par reinkarnācijai līdzīgu dvēseles eksistenci pirms ieņemšanas "līdz viss būs atjaunots" (Apustuļu darbi 3:21; apokatastasis),[2] un par ariānismam līdzīgu Dieva Dēla pakārtošanu Dievam Tēvam bija īpaši strīdīgas.
Origena grieķu vārds Ōrigénēs (Ὠριγένης) nozīmējot "Hora bērns" (no Ὧρος, "Hors" un γένος, "dzimis").[3] Viņa iesauka (cognomen) Adamantios (Ἀδαμάντιος) esot no grieķu adámas (ἀδάμας), ar nozīmi "nelokāms".[4]
Origens piedzima Aleksandrijā kristīgā ģimenē. Viņa tēvs Leonīds Origenam nodrošināja hellēnismam raksturīgo izglītību. 202. gadā tēvu nogalināja kristīgo vajāšanā Septimija Severa valdīšanas laikā. Cēzarejas Eisebijs rakstījis, ka arī Origens vēlējies mocekļa nāvi, bet māte atturējusi, noslēpjot Origena drēbes. Pēc Leonīda nāves par Origenu rūpējās kāda dižciltīga un bagāta sieviete.[5]
Cēzarejas Eisebijs stāstījis, ka 203. gadā Origens atjaunojis ticības mācības skolu Aleksandrijā, kur Aleksandrijas Klēments mācījis pirms Romas imperatora Severa vajāšanas.[6] Origens esot atbalstījis vajātos kristiešus, līdz bīskaps, vēlāk koptu pāvests Aleksandrijas Dēmētrijs, Origenam norādījis nodarboties tikai ar doktrīnu.
Origens esot pārdevis savu bibliotēku un dzīvojis askētiski.[7] Cēzarejas Eisebijs stāstījis, ka, svēto rakstu iedvesmots,[8] Origens sevi kastrējis.[9] Sholastiķis Pjērs Abelārs un citi viduslaiku teologi, kā arī mūsdienu vēsturnieki rakstījuši par šo notikumu.[10][11][12][13][14][15] Imperatora Karakallas valdīšanas laikā Origens viesojies Romā, bet neizglītotais pāvests Zefirīns sagādājis vilšanos, un Origens atgriezies Aleksandrijā un kopā ar bīskapu Hēraklu turpinājis mācīt katehētus.[16] Ap 214. gadu Origens esot ceļojis uz "Arābiju" un Petru. Kad 215. gadā Aleksandrijā bija nemieri un imperators Karakalla atriebās, izraidot "ārzemniekus", Origens kopā ar Ambroziju pārcēlās uz Cēzareju. Neordinētais Origens sludināja un skaidroja svētos rakstus Jeruzalemes Aleksandra un Cēzarejas Teoktista bīskapu uzdevumā. Ambrozijs esot nodrošinājis Origenu ar vismaz septiņiem manuskriptu pierakstītājiem.
Aleksandrijas bīskaps Dēmētrijs apstrīdēja Origena ordināciju citā diecēzē (Palestīnas Caesarea Maritima),[17] un vairākas nesaskaņas piespieda Origenu pārcelties uz Palestīnu. Ap 230. gadu Origens esot "liktenīgi" kādā uzdevumā nosūtīts uz Grieķiju un aizkaitinājis Dēmētriju. Dēmētrijam nepatika sludināšana bez ordinācijas. (Dēmētrijs esot bijis pirmais, kurš Ēģiptē ieviesa bīskapa tiesības ordinēt.) Metropolīts esot sasaucis kopienas vecākos un panācis Origena izraidīšanu no Aleksandrijas. Origens 231. gadā apmetās Palestīnas Cēzarejā pie drauga un bīskapa Teoktista.[18] Pēc Dēmētrija nāves bīskaps (koptu pāvests) Hērakls pārņēma Origena skolas vadību, un pa to laiku Cēzarejā Origens sarakstīja vairākus traktātus.[19] Trīs gadus vēlāk imperatora Maksimīna Trāķieša (235–238) vajāšanas dēļ viņš patvērās pie Kapadokijas bīskapa Firmiliana. Pēc Maksimīna nāves Origens atgriezās Palestīnā un strīdos ar pāvestu Fabiānu un vairākiem bīskpapiem aizstāvējis savu "ķecerību".
Ap 250. gadu Romas imperators Decijs, ticēdams, ka pandēmiju izraisījusi kristiešu burvestība un nevēlēšanās pieņemt imperatora dievišķumu, uzsāka kristiešu vajāšanu, kurā Origens esot cietis.[20][21] Eisebijs aprakstījis[22] Origena spīdzināšanu.[23] Trīs gadus vēlāk Origens esot nomiris no ievainojumiem.[24] Svētais Hieronims atstāstījis leģendu, ka Origens nomiris 69 gadu vecumā un apbedīts Tirē.[25]
Pieņemts, ka Origens bija agrīnās baznīcas dižākais "tekstuālais kritiķis", atbildīgs par vērienīgo "seškārtīgo" Hexapla Veco Derību sešu versiju (valodu) salīdzinājumu. Origens vārdu pa vārdam salīdzināja grieķu Septuagintu ar "oriģinālo" senebreju versiju un citiem grieķu tulkojumiem.[26] Spriests, ka Origena raksti, apkopojumi un ceļojumi plaši ietekmēja Jaunās Derības pielietojumu praktiski visās trešā gadsimta kristīgās baznīcās.[27] Origena traktāts De principiis[28] (Principi) esot viens no pirmajiem filozofiskiem apcerējumiem par kristīgo dogmu.[29]
Svētais Epifanijs esot saskaitījis 6000 Origena darbus un iedevis sarakstu Eisebijam, bet saraksts pazudis.[30][31][32] Pilnīgs Hexapla teksts arī pazudis, bet fragmenti esot atrasti Milānā un spriests, ka saglabājušies grieķu valodā vai latīņu tulkojumos no 205 līdz 279 Origena sprediķi.[33][34][35][36][37][38] Origena traktāts De principiis plaši pētīts kopš 4. gadsimta.[39] Ap 248. gadu Origens uzrakstīja traktātu "Pret Kelsu" (grieķu: Κατὰ Κέλσου; latīņu: Contra Celsum), jo Kelss apgalvojis, ka Jēzus ar saviem "brīnumiem" bijis burvis.[40][41] Eisebijam esot bijušas apmēram simts Origena rakstītās "vēstules", bet tikai trīs saglabājušās.[42][43]
Pieņemts, ka Origens pamatā bijis platonists ar dažām stoiķu filozofijas idejām. Origena kosmoloģija bija sarežģīta un strīdīga un iekļāva apgalvojumu par dvēseles eksistenci pirms ieņemšanas. Apgalvodams, ka dievišķais Logoss "runā" svētajos rakstos, Origens apstrīdēja vairāku gnostiķu viedokli, ka Vecā Derība ir mazvērtīga. Ekseģēzē Origens esot centies atklāt svēto rakstu "būtību" tulkojot īpašvārdus un "hermeneitiski" atklāt rakstos "dziļāku" vēsturisku nozīmi. Origena izpratnē Dievs Tēvs bijis "apofātisks" jeb noliedošs un platonisks un strīdos piesaukts, lai argumentēt pret gnostiķiem par logosa pakārtojumu Dievam.[44][45][46] Origena platoniskā eskatoloģija noliedza "vienkāršu"[47][48] mileniālismu.[49]
529. gadā imperators Justiniāns I slēdza hellēnistu filozofu skolas un akadēmijas[50] un 545. gadā ar ediktiem noliedza "atjaunošanu" (apokatastasis) un kādus desmit citu Origena doktrīnu.[51][52] 553. gadā Justinians sasauca Konstantinopoles 5. koncilu, kuru tagad pazīst arī kā Otro ekumenisko koncilu. Konstantinopoles patriarhs Eitihijs un kādi 156 bīskapi piedalījās. Koncilā tika nosodīts ariānisms, nestoriānisms un monofizītisms.[53] Romas pāvests Vigīlijs oponēja un patvērās kādā Konstantinopoles baznīcā un nekad esot pieņēmis reinkarnācijas doktrīnas aizliegšanu.[54] Liecības par 553. gada koncilu ir strīdīgas, bet apgalvots, ka vairāki raksti, kas balstījās uz Origena teoloģiju tika iznīcināti.[13][55][56] Teozofs Geddes MacGregor apgalvojis, ka Origens mācījis par reinkarnāciju,[57] bet mūsdienu teologi strīdas par Origena "dvēseļu pārvietošanās" rakstu nozīmi[58][59][60][61] un par pētījumiem, ka Origena raksti aizspriedumaini tulkoti no grieķu uz latīņu valodas.[62][63][64]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.