Olafs Gūtmanis

Olafs Gūtmanis (dzimis 1927. gada 10. janvārī, miris 2012. gada 4. decembrī) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs un sabiedrisks darbinieks. Tulkojis no lietuviešu, vācu un krievu valodas.

Olafs Gūtmanis Personīgā informācija Dzimis 1927. gada 10. janvārī Liepāja, Latvija Miris 2012. gada 4. decembrī (85 gadi) Liepāja, Latvija Tautība latvietis Bērni Māris Gūtmanis, Ieva Gūtmane, Dāvis Gūtmanis

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs Valoda latviešu Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Dzīvesgājums

Olafs Gūtmanis dzimis Liepājā tiesas ierēdņa ģimenē. No 1934. gada mācījies Čakstes pamatskolā. 1941. gada 14. jūnija deportācijās O. Gūtmanis kopā ar vecākiem tika izsūtīts uz Krieviju. Viņa tēvs nonāca Vjatkas nometnē, bet Olafs ar māti apmetās Taimiras pussalā. Strādājis par zvejnieku, plostnieku un kurinātāju. Īsi pēc Otrā pasaules kara beigām, 1947. gadā, Gūtmaņu ģimene nelegāli atgriezās dzimtenē, bet jau 1950. gadā tika izsūtīti vēlreiz.

Latvijā Olafs Gūtmanis agriezās 1956. gadā, 29 gadu vecumā, būdams otrās grupas invalīds. Slimojis ar malāriju un tuberkulozi. Liepājā Olafs sāka strādāt par rēķinvedi sēklu veikalā. Mācījies mūzikas vidusskolā, dziedājis Liepājas teātra muzikālās trupas korī (1959—1962), pēc tam bijis transportstrādnieks un dispečers 27. tipogrāfijā (līdz 1966. gadam). 1960. gadā laikrakstā „Komunists” tika publicēts pirmais O. Gūtmaņa dzejolis „Marta” . Vēlāk līdz 1982. gadā ar pārtraukumiem strādājis laikrakstos „Ļeņina Ceļš” un „Komunists”. No 1973. gada bija Rakstnieku savienības biedrs, bet kopš 1988. gada — Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītājs.

Bijis Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs.^[1][2]

Miris 2012. gada 4. decembrī, apglabāts Liepājas Centrālos kapos.^[3]

Daiļrade

Dzejoļu krājumi:

• "Stiprie mezgli" (1964)
• "Zilā glūda" (1972)
• "Disonanse" (1977)
• "Atgriešanās ceļš" (1981)
• "Saulgrieži" (1985)
• "Pēdu puķes" (1987)
• "Goda-vārti" (1996, apkopota pirmsatmodas gadu lirika)
• "Visa laba jāņuzāle" (2001)

Prozas krājumi:

• "Mednieku zemē" (1969)
• "Aiz ziemeļblāzmas"
• "Vectēva alnis" (abi 1971)
• "Brieža dziesma" (1977)
• "Tur, Haijarlika ciedru silos" (1982)
• "Tundras un taigas stāsti" (1984)
• "Dzērvju dejas" (2003)
• "Iekoptā Kurzeme" (2004)
• "No klaidoņa par svētceļnieku" (2004)
• "Dzintars" (2004)

Grāmata "Jūrmalciems" (2001)^[4]

Pētījumi par O. Gūtmani

• Edgars Lāms. Kurzemes iekopšana: Olafs Gūtmanis dzīves un mākslas ceļos. Liepāja: Liepājas Universitāte, 2021.

Atsauces

1. «Dzejnieks, rakstnieks, publicists Olafs Gūtmanis». nica.lv. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.^{[novecojusi saite]}
2. «Olafs Gūtmanis». nekropole.info/lv. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.
3. «Šorīt mūžībā aizgājis rakstnieks Olafs Gūtmanis». tvnet.lv. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.
4. «Olafs Gūtmanis». makslinieki.lv. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.