Nierakmeņu slimība jeb nefrolitiāze (grieķu: nefro — ‘niere’, lithos — ‘akmens’) ir saslimšana, kas saistīta ar cietu konkrementu ("akmeņu") veidošanos nierēs, kuru klātbūtne var veicināt dažādu patoloģisku izmaiņu attīstību nierēs un urīnvados.[1] Visbiežāk pirmā nierakmeņu epizode ir cilvēkiem vecumā no 20–50 gadiem,[2] slimība vienādā biežumā ir vīriešiem un sievietēm un mūsdienās ir viena no izplatītākajām uroloģiskajām saslimšanām.[1]
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
| Nierakmeņu slimība | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | Nefrolitiāze |
 | |
| Specialitāte | Uroloģija |
Cēloņi un riska faktori
Nierakmeņi veidojas tad, kad urīns, kurš rodas, nierēm filtrējot asinis, ir pārsātināts ar dažādu veidu sāļiem vai urīnam ir neatbilstošs pH līmenis.[1][3] Sāļu pārsātinājuma rezultātā sāļu pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido kristālus, kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi. Paaugstināto sāļu daudzumu asinīs var izraisīt vairāki faktori – kuņģa un zarnu trakta slimības (hronisks gastrīts, kolīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas[1]), podagra, asins slimības, endokrīno orgānu slimības, dažādu medikamentu ilgstoša lietošana, arī kaites, kas paaugstina kalcija līmeni asinīs. Dažos gadījumos vainīgi iedzimti vielmaiņas traucējumi.[3]
Daudziem nierakmeņu rašanos provocē hronisks, baktēriju izraisīts urīnceļu iekaisums.[1] Baktērijas, kuras dzīvo urīnceļos, izdala olbaltumvielas, kas laika gaitā aplīp ar sāļiem, ko satur urīns. Nierakmeņu veidošanos sekmē stāvokļi, kas novājina organismu, tostarp, cukura diabēts, imunitātes traucējumi ķīmijterapijas dēļ vai reimatoīdais artrīts, kura ārstēšanā lieto medikamentus, kas nomāc imunitāti. Vīriešiem papildus nierakmeņu veidošanos risku veicina arī labdabīga prostatas palielināšanās, kad tiek traucēta urinācija un veidojas iekaisums.[3]
Cilvēkam, kam jau reiz ir bijis nierakmens, ir augstāks saslimšanas recidīva risks nekā pārējai populācijai.[4]
Nierakmeņu veidi
Atkarībā no ķīmiskā sastāva, tiek nodalīti dažādi nierakmeņu veidi. Urāti veidojas no urīnskābes sāļiem, tos var novērot pie urīnskābes vielu maiņas traucējumiem (podagras), pie slimībām, kurām novēro olbaltumu izgulsnēšanos. Urāti veidojas, ja urīna pH ir < 5,5 un šķīst, ja pH ir > 6,2. Oksalāti no skābeņskābes sāļiem, un fosfāti no fosforskābes sāļiem. Ir arī karbonātu un cisteīna akmeņi. Visbiežāk ir sastopami jauktie akmeņi, kuros ir gan minerālvielas, gan organiskas vielas.[1]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
